Lūkojoties sev apkārt, jo vairāk pamanu cilvēkos vēlmi būt daļai no kādas noteiktas cilvēku grupas. Skolā tie visbiežāk ir krutie, kuriem mēs vēlamies līdzināties un ar kuriem vēlamies draudzēties. Darbā tie ir atzītie kolēģi, ar kuriem uzturot labas attiecības arī ārpus darba mūs novērtēs augstāk, kā tad, ja turamies nostāk. Ārpus darba tu vēlies, lai tie būtu plašākai sabiedrībai pazīstami cilvēki, ar kuriem esot kopā arī tu jūties novērtētāks.

Un tad tu kādā dienā attopies un saproti, ka centies darīt visu to pašu, ko viņi, jo, tavuprāt, tikai tā tu nonāksi pie viņiem. Reizēm tu saproti, ka mākslīgi uzturi interesi par visu to pašu, ko viņi, tu izklaidējies tajos pašos klubos, kur viņi, tu vakariņo tajos pašos restorānos, apmeklē tos pašus pasākumus un tā visu laiku… Gluži kā bērnu dienās, kad mamma cepa pankūkas un drauga mamma cepa pankūkas. Būtībā ar neko daudz tās neatšķīrās, taču vienmēr drauga mājās pankūkas bija gardākas.

Maldīgi mēs domājam, ka kaimiņa dārzā āboli ir saldāki. Vai ka rozes ir smaržīgākas. No brīža, kad kļūstam puslīdz patstāvīgi, mācāmies un attīstāmies mēs sevi veidojam par personībām. Par cilvēku ar noteiktiem mērķiem, interesēm, hobijiem. Vai tāpēc būtu sevi jāmāna ar gubu pili būvētu uz mākoņa malas, ka tur ir labāk? Nē! Īstie cilvēki mūs atrod paši. Ja vien neslinkojam un cenšamies kaut ko darīt, manīt pasauli vai savu pilsētu, vienmēr atradīsies kāds domubiedrs, kurš būs gatavas dalīties ar tevi savās pārdomās.

Un ja kādreiz pārņem sajūta, ka ir grūti iejusties jaunā barā, tu esi garlaicīgs un nevienam neesi interesants.. tās visas ir muļķības. Pa lielai daļai, katrs no mums tā ir juties.

Tā nu sanāca, ka gluži neplānoti aizbraucām uz izrādi “Pastaiga ar dinozauriem”. Jāsaka, ka biļetes nebija no lētākajām un ne labākajās vietās. Redzēt jau visu varēja, bet efekts mazs. Iespējams, ka nedaudz traucēja tas, ka pasākums bija krievu valodā.

Stāstnieks mūs izveda caur evolūcijas džungļiem līdz mūsdienām. Viss sākās pirms 65 miljoniem gadu, kad zeme bija pavisam sausa un nekas lāga neauga. Un ar laiku parādoties pirmajiem augiem parādījās arī pirmie dinozauri. Jāpiemin, ka uzsvars tika likts uz to, ka pirmā bija ola. Un tā ejot gadiem, mainoties dabas apstākļiem, vienu dinozauru sugu nomainīja cita. Šodien par lielo dinozauru kādreizējo eksistenci liecina putni.

Kopumā gaismas un skaņas efekti bija labi. Par cik sēdējām augstu, gribējās, lai tie zvēri būtu krietni lielāki. Pieņemu, ka tie kuri sēdēja pirmajās trīs rindās bija pārsteigti par to izmēru. Patiktos, ja skatītājos tiktu radīta tāda realitātes sajūta, ka tu atrodies starp dinozauriem, nevis esi atnācis paskatīties uz ziloņiem cirkā.

Vai es par to maksātu kā minimums 18.50 Ls???? Nē. Maksimālais, ko es maksātu – 12 Ls. Uz šodienas abiem seansiem biļetes bija izpārdotas!

Līdz pirmdienai! Biļetes uz Metallica konceru Rīgā  jau no 7. decembra!

Paziņotas “Metallica” Rīgas koncertu biļešu cenas

Koncertaģentūra FBI informē, ka biļetes uz grupas “Metallica” koncertiem būs nopērkamas no 7. decembra plkst. 10.00 interneta lapā www.ticketpro.lv un “Biļešu paradīzes” kasēs. Koncerti notiks 2010. gada 17. un 18. aprīlī “Arēnā Rīga”. Skatītāju vietas atradīsies visapkārt skatuvei. Stāvbiļete maksās Ls 30, bet sēdvieta – Ls 40. Labākās sēdvietas biļetes cena (LMT Biznesa kluba zonā un atbilstošos sektoros pretējā pusē) būs Ls 50, šo vietu skaits ir ierobežots.

Pērc Siguldas tūrisma informācijas centrā, tur īsākas rindas

“Līdz kādai citai reizei, Tampere”: tā es sev teicu, sēžot auto aizmugurējā sēdeklī braucot uz Viļņu. Ieradāmies pilsētā pēc pulksten četriem, iekārtojāmies vienīcā un devāmies iepazīt pilsētu. To varu nodēvēt par nosacītu pilsētas iepazīšanu. Pa kādam dzērienam paņēmām līdzi, nobildējāmies pie pāris ēkām un izstaigājām vienu no Viļņas bukletā ieteiktajiem “iepirkšanās maršrutiem”. Vakarā papusdienojām restorānā “Neringa”, puiši paņēma boršču un cepelīnus, es “pūsto bieti”. Pēc vakariņām klaiņojām pa pilsētu, priecējām sirdi ar vīnu un pīpi. Tam visam pa vidu ievēroju to lielo, balto mēnesi, kurš spīdēja mums virsū. Un nevilšus sāku domāt par to, ka jau šobrīd cilvēki dara visu, lai iekarotu jaunas platības. Jau šobrīd britu dēkainis Ričards Brensons ir tikai soļa attālumā līdz pirmajiem tūrisma lidojumiem kosmosā, trīs soļu attālumā no modernākās vienīcas celtniecības uz planētas Mēness, ekskursijām un citām atraktivitātēm. Un tā es stāvēju un domāju par to, ka pavisam drīz mēs pārvāksimies uz jaunu planētu, pielāgosimies dzīvošanai jaunos apstākļos.

Pa ceļam uz viesnīcu mani pārsteidza patīkams pārsteigums. Jaukās Live Riga sirdis aicina lietuviešus uz Rīgu. Tiesa gan, ka tikai divās vietās pamanīju trīsstūra stendus ar Rīgas sirdīm, taču patīkami, ka ar jaunas mājas lapas izveidi viss vēl nav beidzies. Klusībā ceru, ka šādi pat reklāmas plakāti rotā Ziemassvētku noskaņās tērpto Tallinas vecpilsētu, Helsinkus, Maskavu un Pēterburgu.

Kas tas ir? Seko norādei!

- Neko sev, ārā tā piesnidzis.

- Tev halucinācijas?? Man tur nekāds sniegs ārā nav!!!

- O bāc, es domaju ka skatos pa logu a izradas ledusskapi luuru…

www.draugiem.lv/forum 

Starp tiem, kuri piedalījās #tweetupgovlv biju arī es un no visām prezentācijām man vissaistošākā bija Mārča Rubeņa prezentācija par pilsētu, kurā es gribētu dzīvot. Ideja pavisam vienkārša. Izmantojot atvērtos datus tiek veidota karte, kurā ir atzīmēta ikviena iestāde, sākot no skolām un bankām, līdz pat krogiem, apgaismotām ielām un visa pārējā. Viņa doma ir izveidot līdzīgu karti par Rīgu, pie kā arī viņš aktīvi strādā. Par cik mūsu zemīte ir visai neliela, es šajā projektā saskatu iespēju, ko līdzīgu veidot arī par pārējām pilsētām. Bet līdzās primārajam mērķim – “Pilsēta, kurā es gribētu dzīvot”, mani vairāk saista ideja – “Pilsēta, kuru es gribētu apmeklēt”. Manuprāt, lielisks, ērts un praktisks rīks tūristam, kurš atvieglotu informācijas ieguvi par noteiktu reģionu un atvieglotu lēmuma pieņemšanas procesu. Turklāt pēc idejas autora vārdiem, šādā kartē ir iespējams norādīt pastaigu vietas, kuras iecienījuši vietējie iedzīvotāji, krogus, kuros visbiežāk notiek dažādi starpgadījumi vai gluži pretēji, krogus ar labu slavu, vietas, kur atpūsties, kur notiek dažādi pasākumi un kopumā da jeb ko, par ko pieejama informācija. Ļoti ceru, ka viņam izdosies šo ideju īstenot!

Nupat uzgāju saitu, kurā ir labi padomi, ko gan iesākt ar tualetes papīra rullīšiem. Intereses pēc veltīju pāris minūtes sava laika, lai ar saturu iepazītos tuvāk. Jau pirmie attēli uzvedināja uz domas, izprintēt un mājās pamēģināt, ko līdzīgu izveidot. Vēl pēc brīža man prātā ienāca doma, ka izmantojot tualetes papīra rullīšus varētu taisīt Turaidas pils torni un pēcāk to kā nelielu dāvanu pasniegt tūristam. Meloč no prijatno. Man tas praktiski neko nemaksā, bet cilvēkam tās ir patīkamas atmiņas par Siguldu.

Ja arī tevi interesē kāda ideja, seko saitei: tikšanās vieta

WeekendBox ir sagatavojis unikālu piedāvājumu aktīvās atpūtas cienītājiem. Tas ir jauns dāvanu kartes veids, kurš ļauj saņēmējam pašam izvēlēties vienu no 35 aktivitātēm, tostarp lidojumu Aerodium – vertikālajā vēja tunelī, nobraucienu ar skeletonu, ziemas klanu aktivitātes Reiņa trasē, vasarā braucienu ar laivu pa Gauju, lēcienu ar gumiju no trošu vagoniņa, golfa spēli Reiņa trasē, atpūtu piedzīvojumu parkā „Tarzāns” un daudzas citas aktivitātes.

Dāvanu kartes pamatā ir 35 iespēju komplekts, no kuriem dāvanu saņēmējs pats izvēlēsies sev vispiemērotāko aktivitāti.

Kā lietot WeekendBox dāvanu karti:

1. Nopērkot WeekendBox vai saņemot dāvanā.

2. Izvēlies sev tīkamu aktivitāti no bukleta un rezervē pie pakalpojuma sniedzēja.

3. Iesniedz WeekendBoxā iekļauto dāvanu kuponu un pretī saņem rezervēto aktivitāti.

Bieži uzdotie jautājumi.

1. Cik maksā Weekendbox

A: Weekendbox maksā 30,- Ls

2. Ko tieši apmaksā WeekendBoxā iekļautais dāvanu kupons?

A: Dāvanu kupons garantē apmaksu par vienu no 35 WeekendBoxā iekļautajam aktivitātēm.

3. Līdz kuram datumam ir spēkā WeekendBox iekļautie piedāvājumi?

A: WeekendBox iekļautie piedāvājumi ir spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim.

4. Kam domāts dāvanu kupons?

A: Pakalpojuma (aktivitātes) sniedzējs paņems dāvanu kuponu kā samaksu par viņa sniegtajiem pakalpojumiem (kuri iekļauti WeekendBox piedāvājumā).

5. Kāda veida aktivitātes ir iekļautas WeekendBox piedāvājumu komplektā?

A: Iekļautas ir visas Latvijā populārākās aktivitātes uz ūdens, zemes un gaisā.

Uz ūdens: Veikbods, kaitbords, jahta, katamarāns, ar laivām pa upi u.c.

Gaisā: Aerodium, lidojums ar lidmašīnu, lēciens ar gumiju un izpletni u.c.

Auto: Droša braukšana, kartings, rallijs, 4X4, brauciens ar sporta a/m u.c.

Ziemas un vasaras izklaides. Izklaides brīvā dabā un slēgtās telpās.

6. Cik cilvēkiem ir paredzētas WeekendBox aktivitātes?

A: Lielākā daļa no 35 WeekendBox iekļautajām aktivitātēm ir izmantojamas vairāk nekā vienam cilvēkam. Piemēram WeekendBox piedāvājumā ir iekļauta peintbola spēle 5 cilvēkiem, slēpošana 4, kartings 3, deju kursi 4 cilvēkiem.

7. Vai WeekendBox ir domāts tikai pieaugušajiem?

A: Daudzas no aktivitātēm ir domātas arī bērniem. Piemēram Aerodium – lidojumu vēja tunelī var izbaudīt no 5 gadu vecuma, kartingu no 7, niršanu no 8, ziemas kalnu aktivitātes no 4 gadu vecuma. 24 no WeekendBox iekļautajām aktivitātēm ir pieejamas bērniem sākot ar 4-12 gadu vecumu.

Papildus informāciju meklē www.tourism.sigulda.lv

Reizēm rodas jautājums, kādu gan Siguldu kā pilsētu vai atpūtas vietu redz citi. Tad arī tiek šis tas pameklēts inetrnetā. Liels palīgs ir Google ar saviem rīkiem, kā piemēram, Google Analytics, kurš parāda, kā lapas apmeklētāji nonāk mūsu lapā.
Pēdējā laikā diezgan daudz mūs atrod caur dažādiem forumiem, jo īpaši krievu tūristi jeb krievvalodīgie. Iekš mail.ru ir vairāk patiešām labi video par Siguldu, taču diemžēl nevaru tos savā blogā ievietot. Taču izdevās atrast kaut ko arī iekš Youtube.com.

Visvairāk mani fascinē cilvēki ar izdomu. Tūrists ierodas Siguldā, lai uzfilmētu paši savu stāstu par Turaidas Rozi Gribas pajautāt: Vai jūsuprāt, šādi video ir jārāda tālāk, vai arī konkrēti šis būtu jāpaslēpj tumšākajā kaktā un jārāda vien tie pozitīvie un skaistie?

Saredzi, sadzirdi un izgaršo pašmāju labumus – šādi mūs uzrunā “Zaļā karotīte” un aicina būt vērīgākiem iepērkoties. Izvēlies Latvijā ražotu preci. To īsto, ar garšu un smaržu!

Tā vien gribas atsaukt atmiņā bērnu dienas, kad dārzā varēja noplēst pa kādam gurķim, salāta lapai, redīsam, dillei un lokam un uztaisīt super gardus salātus. Lai gan šobrīd tā naudiņa nu ir tik, cik katram ir, taču kopā mēs varam vairāk. Iepērkoties veikalnā ņem par piemēru “Elvi” reklāmu, kur pie kases zemnieks redz, kā viņa nauda tiek atdota prom gan leišiem, gan poļiem, bet tikai ne letiņiem.

Pašas reklāmas ir tik jaukas un mīļas… Tās ir tik sirsnīgas, ka tā vien gribas skriet uz veikalu un nopirkt vien kārtīg’ letiņ’ tomāt’!

Sadzirdi

Saredzi

Izgaršo

Nu jau ir laiciņš pagājis kopš sāku pastiprināti veltīt savu uzmanību sociālajiem platformām un tam, kā es tās varu izmantot, lai popularizētu Siguldu. Tātad, tika izveidoti divi konti: SiguldasTIC un VisitSigulda priekš ārvalstu tūristiem.

Jāsaka, ka īpaši labās domās par rīcību „seko visiem un gan jau kāds atsekos” neesmu, taču jāsaka, ka tas darbojas. Kāda daļa patiešām piesakās sekotājos. Kas mani priecē. Ar latviešiem ir vienkāršāk, pa lielai daļai visi zina Siguldu un kaut reizi te ir bijuši, savukārt ar ārvalstu potenciālajiem tūristiem ir citādāk. Tad nu nedaudz par to.

Sākšu ar to, ka kontu neizveidoju es, par ko biju nedaudz vīlusies. Kāpēc nebiju pirmā? Neredzu jēgu spamot. Otrs, ja nav, kas klausās, nav jēgas runāt. Tas ir tas pats, kas runāt ar sevi. Līdz ar to sekoju padomam 2+1= divreiz vairāk klausies, divreiz mazāk runā. Līdz ar to, kad ielogojos VisitSigulda neredzēju neko vairāk kā daudz travel+ kaut kas, kas piedāvā dažāda veida izdevīgus ceļošanas veidus. Nākamais loģiskais solis, lai iegūtu sekotājus, ir rīkoties pēc principa „seko visiem, gan jau kāds atsekos”, kā rezultātā nonācu pie secinājuma, ka lielākā daļa no twitter lietotājiem ir amerikāņi. (Es gan neizslēdzu iespējamību, kam vienkārši tā ir sagadījies). Februārī bija runāšana ar tūrisma aģentūras vadītāju no Kalifornijas, ASV, kurš man laipni paskaidroja, ka par Latviju ASV joprojām ir maz informācijas un ka Latvija ir pārāk maza, lai amerikānis plānotu savas brīvdienas pavadīt šeit. Turklāt viņš apgalvo, ka amerikāņiem ir aptuveni 10 oficiālās brīvdienas gadā, kas visu padara sarežģītāku. Ceļojuma laiks ierobežots, galamērķu izvēle – neierobežotā.

Līdz ar to sāku domāt, kā pievērst viņu uzmanību Latvijai jeb Baltijas valstīm? Nonācu pie secinājuma, ka šobrīd ir jāstrādā pie noderīgas informācijas apkopošanas un veidošanas priekš tūristiem no tālākajiem nostūriem. Noskaidrot, uz kurām valstīm Eiropā plāno ceļot, un jo tuvāk tās ir Baltijas valstīm, jo labāk. Šādi pastāv iespēja, uzrunāt potenciālos Baltijas valstu tūristus piesakoties palīdzēt tiem ar praktisko informāciju ne tikai par Siguldu vai Latviju, bet Baltiju kopumā. Iesakot labākos galamērķus Baltijā, tai skaitā Latvijā – Rīgā un Sigulda.