#Eirovīzija, #Latvia, #Aisha

Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmais pusfināls nupat ir beidzies. Aishai, kura pārstāvēja Latviju ar dziesmu What for? (mūzikas autors ir komponists Jānis Lūsēns, dziesmas teksta autors ir dzejnieks Guntars Račs) nav izdevies izturēt konkurenci un no 17 dalībniekiem ir atlasīti jeb iebalsoti 10 labākie:

Bosnija un Hercegovina (Vukašin Brajić, «Thunder And Lightning»)
Moldova (Sunstroke Project & Olia Tira, «Run Away»)
Krievija (Peter Nalitch & Friends, «Lost And Forgotten»)
Grieķija (Giorgos Alkaios & Friends, «OPA»)
Portugāle (Filipa Azevedo, «Há Dias Assim»)
Baltkrievija (3+2, «Butterflies»)
Serbija (Milan Stanković, «Ovo Je Balkan»)
Beļģija (Tom Dice, «Me And My Guitar»)
Albānija (Juliana Pasha, «It’s All About You»)
Īslande (Hera Björk, «Je Ne Sais Quoi»)

Manis pašas pirmā pusfināla favorīti ir Malta, Albānija, Maķedonija, Beļģija, Islande un Igaunija. Katram tas tops ir citādāks, taču rodas iespaids, ka no visām dziesmām var sastādīt divus topus, katrs no tiem tuvāks vai nu roka un hītu cienītājiem, vai tiem, kuri dod priekšroku liriskajām balādēm.

Šī gada Eirovīzija pārsteidza ar priekšnesumiem, drīzāk ar tiem, kuru praktiski nebija. Izdomas trūkums vai kas par lietu, ka visi palikuši tik vienādi un garlaicīgi? Būtu muļķīgi brīnīties par stulbām dziesmām, taču atkal jāplikšķina acis un jānoloka ausis, klausoties un skatoties parodiju, kuru visi tik lepni dēvē par Eirovīziju. Šogad secen nav pagājusi krievu izcelsmes norvēģa flash slava, kas kā cerību stars kalpoja ne vienam vien Eirovīzjas dalībniekam. Maķedonijai ir veiksmīgi izdevies lauzt stereotipus par garlaicīgo Eirovīziju. Šovakar parādījās pirmie plikumi, īsts reps un mini ģitāras solo. Balādes sāk aizstāt kluba cienīgi hīti. Iepriekšējos gadus neesmu sekojusi populārākajam Eiropas dziesmu konkursam, līdz ar to ir grūti salīdzināt, bet manuprāt, par daudz dalībnieku, kas uzstājās ar dziesmu valsts valodā.

Nosmieties līks var lasot tvītus, kas slēpjas zem hashtag #jevrovizija. Diemžēl, zem #Latvia negatīvie kometāri krietni pārsniedz pozitīvos. Un tie visi ir par Aishas aizskaru un palagu kleitu, to ka pietrūcis budžets apģērbam, un tikai Mr. God zina, kāpēc pie velna ir jāklausās šķība dziedāšana, vāja izruna un jāskatās samākslots skatiens. Kā putukrējums kūkai – she scares me! Un rodas normāls jautājums. Kāpēc pie velna visi Aishas imidža veidotāji, menedžeri un stilisti tik ļoti piepūlas, lai pārveidotu viņu par cacu un saldo balāžu gaudotāju, kaut gan roks viņai piestāv labāk! Un ne tikai piestāv. Šovakar gana daudz bija roka eiro hītu un Aisha ar savu balsi, kustībām (kas laužas ārā arī caur visu mākslīgi radīto tēlu) un roķīgāku dziesmu būtu sasniegusi daudz labākus rezultātus! Ja nemaldos, tad kas līdzīgs jau bija Jaunajā vilnī. Kāda vlena pēc Aisha dziedāja kantri????

Iespējams ne visu var paredzēt, bet pieņemu, ka rakstot dziesmu bija jāiedomājas, kā citi to uztvers un pēcāk interpretēs. Bet varbūt tas nemaz nav sliktākais veids, kā panākt, lai Latvija iekļūst twitter biežāk lietoto vārdu listē. Pēc Eirovīzijas tie pat ir vairāki: neskaitot Latvija un Aisha ir arī Mr. God. Un iespējams G. Račs kopā ar Aishu būs atrisinājuši slogana izvēli. Varbūt to zina tikai pats Mr. God, bet varbūt mums tiešām sevi jāpozicionē zem slogana “Only Mr. God knows why”.