Maskava un tās loma tūrisma attīstībā Siguldā

20. septembra dienas otrajā pusē sēdos Ecolines autobusā, lai jau nākamajā dienā dotos uz Latvijas vēstniecību Maskavā, kur notika ikgadējais workshop ar mērķi prezentēt Latviju, kā tūrisma galamērķi. Nedaudz nokavēju sākumu un līdz ar to visas oficiālās uzrunas, bet jāsaka, ka Jūrmala sevi noprezentēja diezgan ok un kā patīkamākais pārsteigums bija papildus prezentācija par Saulkrastiem.

Pēc tam, kad visas prezentācijas bija beigušās, ikvienam pārstāvim no Latvijas bija iespēja dibināt tiešos kontaktus ar Maskavas tūrisma firmām. Vēl vēlos piebilst, ka šogad Maskavai ir labi izdevies pārdot Jūrmalu, taču ir viens bet…. lai saglabātu esošos apjomus vai pat palielinātu tos, ir aktīvi jāstrādā pie jaunu un konkurētspējīgu tūrisma produktu radīšanas, kas piesaistītu kā esošos, tā jaunus tūristus no Maskavas.

Tagad par Siguldu. Interese ir liela no tūrisma žurnāliem par cik tā ir iespēja mums, Siguldai, tur ielikt reklāmu. No tūrisma aģentūrām – minimāla, jo uvi, cik mēs esam ieguldījuši reklāma? Līdz šim? Teju necik! Tūrisma aģentūras tirgo to pēc kā ir pieprasījums. Nav pieprasījums, nav piedāvājums un otrādi. Ja mēs neparūpēsimies par Siguldas atpazīstamību un reklāmu, Maskavas aģentūras mūsu vietā to nedarīs!

Kas pietrūkst Siguldai?

1. Jūrmalā viena viesnīca piedāvā 150-200 numurus, savukārt Siguldā max. numuru skaits vienā viesnīcā ir 43. Tūrisma aģentūra nopērk noteiktu numuriņu skaitu un tos pārdod saviem klientiem. Uz 150-200 numuriem ir iespējams nopelnīt uz apjomu. Lai Maskavas firma pārdodot Siguldu varētu pelnīt uz apjomu, tai ir jānorezervē visas Siguldas viesnīcas.

2. Pietrūkst chick piedāvājums. Nav 5* viesnīca, kurā vienuviet ir iegūstami tādi papildpakalpojumi kā šiks restorāns, SPA centrs, skaistumkopšanas centrs, sporta un atpūtas komplekss utt Mēs nevaram piesaistīt VIP klientūru.

3. Nav konkurētspējīgu produktu.

Šajā pat laikā Maskavā notika starptautiskā tūrisma izstāde Leisure, kurā starp neskaitāmajiem eksotisko valstu stendiem (Izraēla, Ķīna, Taizeme utt), Baltijas valstis netika pārstāvētas nemaz. Ja neskaitām Tallink ar Jaunā gada katalogu, kurā vesala 1/2 A4 lapa ir atvēlēta Rīgai.

Vai es uzskatu, ka Latvijai jeb TAVA ir jāpiedalās šajā izstādē? Jā, ja ir pārdomāts un interaktīvs stends, kurā IT tehnoloģijas netiek uzskatītas par Alien. Ir jābūt labi noformētam stendam ar platekrāna televizoru, kurā visu laiku tiek demonstrēts promo video, tūrisma piedāvājums un aicinājums iepazīt Latviju. Stendā esošajiem darbiniekiem ir aktīvi jāpiedāvā Latvija, un diemžēl ar Latvijas Balzamu un kazu sieru vien ir par maz. Ir jābūt kam vairāk! Atraktīvai programmai, stāstiem, piedzīvojumiem.

Krievus interesē atpūta pie jūras un eksotika. Siguldā nav ne viena ne otra. Latvijā ir Baltijas jūras piekraste. Jūrmala ar sarkano paklāju piesaista gana daudz Krievijas estrādes mākslinieku, savukārt Saulkrasti, manuprāt, ir nenovērtētais potenciāls kā no Siguldas puses, tā no Rīgas. 20 km gara jūras piekraste un pludmale, priežu meži un svaigs gaiss. Teritorija ar potenciālu piesaistīt investorus un veidot kūrorta pilsētu. No Siguldas puses uzskatu, ka ir jānojauc visas “prāta” reģionālās robežas un jāsāk attīstīt Siguldu kā vietu, no kuras vienkāršā un ērtā veidā varam iepazīt Vidzemi, Saulkrastu jūrmalu un citas vietas.

Kā veicināt Sigulda atpazīstamību Maskavā? Būsim reāli, nevienam uzņēmējam vienam pašam nav pa kabatai izreklamēt Siguldu visai Maskavai. Visiem kopā arī būs sarežģīti. Tas maksā dārgi. Pašvaldībai nauda šādiem mērķiem nav. Mans ieteikums ir vispirms piestrādāt pie google un yandex optimizācijas. Šī būs relatīvi lētākā aktivitāte. Kopīgi izvērtēt cik bieži un kādos medijos izvietot informatīvus rakstus par Siguldu. Kopīgi piedāvāt saistošu un konkurētspējīgu pakalpojumu. Varam sadarboties ar Rīgas un Jūrmalas viesnīcām, TIC un citiem tūrisma uzņēmējiem, lai sākotnēji aicinātu iepazīt Siguldu kā vienas dienas izbraukuma pilsētu. Svarīgākais, ir sniegt tūristam šo pozitīvo pieredzi, lai nākamreiz tas atgriestos ar ģimeni, draugiem, kolēģiem.

Kad visas augstākminētās aktivitātes ir veiktas un pa kādam krievam izdodas ieraudzīt Siguldā, uzņēmēji neaizmirst par attieksmi, servisu un tā kvalitāti, jo tikko tas ieradīsies mājās, sāks strādāt mutvārdu (share, spread, tweet utt) reklāma, kas ir visefektīvākā.

Mazliet par pašu Maskavu. Pavadīju tajā vien trīs dienas un jāsaka, ka uzņēmēji sagaida no mums ne tikai biznesa piedāvājumus, bet arī sirsnīgu un personisku attieksmi. Jāpiekrīt apgalvojumam, ka 90% Krievijas inteliģences mitinās Maskavā, jo ik reiz, kad braucu ar metro, kāds lasīja mācību grāmatu, daiļliteratūru, avīzes vai ko citu. Starp tiem trīs bija tie, kas izmantoja elektroniskās grāmatas. Milzīga auditorija ko uzrunāt, reklāma – dārga. Valsts līmenī varētu pacelt.

Maskava ir pārpilna reklāmām. Tur patiesi var attiecināt apgalvojumu par informācijas pārbagātību un reklāmu trokšņainību. Billboard pretim Kremlim vismaz 70 m garumā divos virzienos. Ielas ir apkrāsotas ar nelieliem reklāmas kvadrātiem – dejas un pat ceļojumi. It visur, kur griez acis, priekšā viena vienīga reklāma. Un šeit ir jādomā, kā pārbļaut šo kņadu, lai tevi pamanītu.

Noslēgumā braucienu vērtēju kā veiksmīgu tieši pieredzes gūšanas ziņā. Maskavā vien dzīvo 20 miljoni iedzīvotāju un mēs būtu muļķi, ja nedarītu neko, lai šo tirgu apgūtu. Piebildīšu vien, ka nu ir pēdējais laiks beigt smiet par lēnajiem igauņiem un ņemt piemēru, ko un kā valsts līmenī darīt, lai veicinātu tūristu skaita pieplūdumu gan no Krievijas, gan Skandināvijas un Eiropas.