#diskusija, blogi un blogošana

Kaut kāds paradokss! Diskusiju par blogiem un blogošanu vēl neesmu noskatījos netā, diemžēl arī klātienē nav sanācis pabūt un piedalīties ar neizteiktajiem jautājumiem, kas, cik noprotu pēc 140 rakstu zīmēm iekš twitter, nav veicinājušas kvalitatīvas un saturīgas diskusijas veidošanos, bet es par to runāšu. Mmm?

Kā var runāt par to, ko nezini vai kur neesi bijis? Ak digitālais laikmets, kurš ļauj pabūt vietās, kur kāja nav sperta. Šoreiz par twitter, blogiem un sarunām jeb saturu.

Pārlasot ierakstus, kas slēpjas zem #diskusija, acīs krīt vairākas atziņās:

@ViesturKancs, pārsteidz mazais apmeklētāju skaits un cik diskusiju ir skatījušies online?

@dinapreisa, kurai patika Brikšes atziņa, ka “Blogs dod to iespēju, ko esam pazaudējuši reālajā dzīvē, – sarunāties “tāpat vien.”

@helmutsrunga atziņa “Vai katrs blogeris ir žurnālists?” = “Vai katra mājsaimniece ir pavārs?”

@JorensKovalovs. Dmitrij, galvenais taču ir- izraisīt domāšanu..un blogs ir iespēja to aizsākt.. vai sāksies, atkarīgs no domātāja..

No šīm četrām tās vērtīgākās ir dinai un helmutam par to, vai blogs dod iespēju sarunāties „tāpat vien” un vai katrs blogeris ir žurnālists? Es atļaušos nedaudz pārfrāzēt: vai kāds lasīs tavu blogu, ja tu runāsi tāpat vien un vai tu proti radīt saturu?

Blogs un blogošana priekš manis ir samērā jauna lieta, taču jo dienas aktuālāka. Atzīsim, ka spiediens no „jauno mediju speciālistu” un komunikācijas guru puses ir liels. Kur vien griezies, visur ir sociālie tīkli, dalīšanās ar informāciju un komunikācija. Tāpēc liekas absurdi apgalvot, ka blogs dod iespēju sarunāties „tāpat vien”. Jā, jā! Jo ir tāda lieta kā statistika, kas tik pat asi, kā naža asmens parāda, vai un cik daudzi tad lasa tavas sarunas par „tāpat vien”. Un nevienam negribas runāt ar tukšumu, klusumu un melno caurumu. Ignoranci. Tāpēc arī šim te „tāpat vien” ir jābūt pa tēmu un saturīgam. Un tā mēs nonākam līdz nākamajam jauājumam. Vai mēs „blogeri” protam radīt saturu un kāpēc tas ir tik svarīgi?

Mēs varam izmantot blogu par pamatu runām un sarunām, taču bez kvalitatīva satura, tās vienkārši neveidosies. Lasītāji ir izglītoti un prasīgi. Šodien neviens nav gatavs tērēt savu laiku, lai lasītu blogu, kuram nav satura. Kur bloga autors nav pievienojis nekādu papildus vērtību rakstītajam. Un te es varu piekrist, ka bloga rakstīšana var izraisīt domāšanu, tā ir. Bet bez domāšanas vēl ir jāiemācās šīs domas noformulēt un citiem saprotamā un interesantā veidā izlikt uz „papīra”. Jo….

Cilvēki nelasa ziņas lasīšanas pēc. Tāpat ir ar blogiem. Cilvēki tos lasa, lai kaut ko iegūtu. Un šie ieguvumi var būt dažādi – cita viedoklis, aktualitātes kādā nozarē, ielu modes tendences vai da jebkas, kas var piesaistīt mūsu uzmanību un iemācīt kaut ko jaunu. Latvijā uz visu blogeru fona ir daži lieliski piemēri par satura veidošanu un, manuprāt, pieminēšanas vērts ir Kristapa Skuteļa blogs, kurā viņš dalās ar savu pieredzi par IT, Android telefoniem un vēl viskaut ko. Atzīšo, ne visu es lasu, taču ir patīkami, ka viņš parūpējas, lai arī citi zinātu, kas notiek Latvijā digitālajā pasaulē, grāmatu digitalizācijas procesā un vēl šur tur.

Kāpēc ir svarīgi radīt labu saturu? Blogerim ir iespēja ietekmēt lasītājus, to uztveri par to, kas ir labs un kas ir slikts, kuru pasākumu apmeklēt, kuru telefonu lietot, tā ir iespēja iemācīt vai pamācīt. Pēc bloga satura lasītāji veido savu neredzamo uzticamības skalu, pēc kuras tiek vērtēts bolga autors un tā kometence.

Nobeigumā. Man ir grūti blogu nosaukt par dienasgrāmatu, jo nezin kāpēc lielākajai daļai no tiem ir nosaukums, kas lasītājam pastāsta, par ko tad tas varēs lasīt šajā blogā. Un nosaukums uzliek pienākumu rakstīt par tēmu, ko esi pasviedis. Gluži kā piesakot sava bakalaura darba nosaukumu.

Kāda tad ir mana galvenā atziņa par blogošanu? Blogs ir tava iespēja izteikt SAVU viedokli. To, kurš nav paņemts vai pārfrāzēts no kāda „guru”. Blogs dod vārda brīvību, iespēju izteikties un sevi pierādīt. Tā ir iespēja iemācīties veidot labu saturu ar pievienoto vērtību. Pašizaugsme.

Noteikti katram vajag pamēģināt. Un ne katrs kļūs par izcilu blogeri un ne katrs blogeris ir žurnālists!