Kad mācies videnē stundas šķiet garlaicīgas, laiks iet lēnu un viss, kas uztrauc ir ātrāk tikt prom.
Universitāte ir pavisam cita lieta. Tur tu esi starp pieaugušajiem. Arī pats tāds jūties. Lepnums, steiga, atbildība. Jauni draugi un paziņas. Jauni iespaidi un kopīgi brīži.
Pēc vasaras brīvlaika pienācis laiks nodot mājas darbus. Šovasar tā ne pa jokam, trīs darbi jāsagatavo – mārketings, prakses atskaite un ražošanas plāns zemnieku saimniecībā.
Prakses atskaite izdevās. Man patīk!
Mārketings ir ok.
Ražošanas plāns – pilnīga izgāšanās un vilšanās.
Par spīti tam, ka jūtos iecienīta kursa biedru vidū, jo telefons nemitīgi zvana, e-pasta kastīte pilna, ir tāda riebīgi pretīga vilšanās sajūta, ka nav sanācis tā kā vajag un kā gribētos. Ir jau forši sevi uzmundrināt, ka gan jau būs ok, bet zinu, ka nebūs. Vienīgais prieciņš, ka nododot pēdējo sūdu var pārtaisīt un jāmaksā ir 1,70 Ls 29 Ls vietā, ja darbs nav iesniegts. Vienīgais saules stariņš un cerība, ka arī citi izgāzīsies!
Vai nav pārāk egoistiski gribēt, lai arī citi izgāžas, ja nav pieliktas pietiekami lielas pūles, lai viss izdotos?!
piezīmes un idejas 
Jaunākie komentāri