Gastronomiskais tūrisms un tā loma ceļojuma galamērķa izvēlē

Par gastronomisko tūrismu var runāt tajos tūrisma galamērķos, kur nacionālā maltīte ir gavelnais motivators apmeklēt šo vietu. Pasaulē gastronomiskais tūrisms ir zināms arī kā “food tourism”, “tasting tourism” un “culinary tourism”. Saskaņā ar Starptautisko Kulinārā Tūrisma asociāciju gastronomiskais tūrisms ir nodefinēts kā “nodarbošanās veids ar unikālas un neaizmirstamas ēšanas un dzeršanas pieredzes iegūšanu”. Tas nozīmē, ka ir noteikta cilvēku daļa, kuri laprātāk dodas ceļojumā ar mērķi nobaudīt nacionālos ēdienus un dzērienus.

Nacionālajam ēdienam ir liela nozīme ceļojuma laikā. Piemēram, man pašai nav nekādas intereses braukt uz Lietuvu un ēst Mc’Donald brīnumus. Tur es ēdu kareīmu pīrādziņus un cepelīnus. Pēdējo gadu laikā ēdienam tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība izvēloties ceļojumu. Nacionālā ēdiena baudīšana ir alternatīva citām nodarbēm, jo īpaši maz pazīstamos un maz attīstītos tūrisma galamērķos. Līdz šim, ēdienam ir pievērsta pavisam maza nozīme tūrisma mārketingā gan vietējā, gan globālā mērogā.

Ēdienam ir potenciāls būt par vienu no ilgtspējīga tūrisma  attīstības stūrakmeņiem, sekmēt autentisku tūrisma produktu izveidi, stiprināt vietējo ekonomiku, veidot videi draudzīgu infrastruktūru. Gastronomiskais tūrisms ir viens no labākajiem “think global, act local” piemēriem. Ir gana liela sabiedrības daļa, kura pērk tikai tādus pārtikas produktus, kuri ir ražoti uz vietas, lai atbalstītu vietējos ražotājus un pasargātu apkārtējo vidi, izvairoties pirkt pārtikas produktus, kuri ir importēti no tālienes.

Destination mārketing kamapaņas ir uzskatāmas piemērs gastronomiskā tūrisma ietekmei tūrisma galamērķa popularizēšanā un attīstīšanā, taču diemžēl šobrīd nav skaidrs vai pastāv gastronomiskā tūrisma mērķauditorija. Vai iespējams, ka nacionālais ēdiens sekmē tūrista pieredzes kvalitātes pieaugumu vizītes laikā? Vai tūrists atgriežas atkārtoti, lai vēlreiz nobaudītu nacionālos ēdienus? Jebkurā gadījumā, kulinārais mantojums ir viens no veidiem kādā tūrists iepazīst pilsētu/valsti un ietekmē atsevišķus tūristus atgriezties un izgaršot nacionālās virtuves īpatnības atkārtoti. Ikreiz plānojot pilsētas mārketinga stratēģiju, tūrists ir jāpārsteidz, jāparāda, ka šeit viņš iegūs jaunu pieredzi. Kulinārais tūrisms ir maz apgūts lauciņš un vistiešakajā veidā (caur vēderu) iepazīstina tūristus ar nacionālajām vērtībām.

Daži fakti un dati:

• Gastronomiskais tūrisms lielākoties ir lokāla tūrisma aktivitāte, kad tūristi ceļo, lai nobaudītu nacionālo maltīti;
• Atpūtnieku aptauja Amerikā parāda, ka 17% respondentu ceļojuma laikā ir bijusi saistība ar kulinārām aktivitātēm;
• Starptautiskā Kulinārā Tūrisma asociācija paredz, ka tuvāko gadu laikā strauji attīstīsies gastronomiskais tūrisms. 2007. gada atpūtnieku aptauja ASV parāda, ka 27 miljoniem amerikāņu pēdējo trīs gadu laikā  ar kulināriju saistītas aktivitātes ir bijušas daļa no ceļojuma;
• Lielbritānijā gastronomiskais tūrisms ir novērtēts 8 miljardu mārciņu vērtībā ik gadu. Starptautiskais kulinārais mantojums ir mazāk nozīmīgs kā nacionālais. Lai gan plānojot ceļojumu nacionālā ēdiena baudīšanas iespējām ir nozīme, tas nav noteicošais faktors ceļojuma galamērķa izvēlē;
• Lielai daļai industrializētās sabiedrības ir raksturīga īpašība nobaudīt etniskos ēdienus tādās valstīs kā Taizeme Indija, Ziemeļāfrikas valstis, Meksika un Ķīna  un piedot tiem dažādus garšu nosaukumus;
• Ēdienu un dzērienu festivāli ir vienīgais piemērs, kad lēmums par tūrisma galamērķi tiek pieņemts balstoties uz gastronomisko piedāvājumu un tā piedāvāto pieredzi. Šādi festivāli kļūs populāri galvenokārt Eiropā. Lai gan šis segments attīstās, šobrīd tiek lēsts, ka ne vairāk kā 1 miljons tūristu ceļo ar mērķi iepazīt gastronomikā tūrisma mantojumu;
• Gastronomiskā tūrisma mērķauditorija ir pāri, ar vidēji augstiem ienākumiem, parasti ir profesionāļi un ir vecumā no 30 – 50 gadiem. Šādas pazīmes ir arī kultūras tūrisma mērķauditorijai;
• Starptautiskā Kulinārā Tūrisma asociācija norāda, ka vidēji gastronomijas tūristi par ceļojumu iztērē 1200 ASV dolārus, no kuriem vairāk kā trešdaļu (36% jeb 425 USD) tiek iztērēts ar ēdienu saistītām darbībām. Par “īsteniem” ēdiena tūristiem (t.i. kad kulinārās darbības ir ceļojuma pamatā) tiek uzskatīti tie tūristi, kuriem ir tendence no kopējā ceļojuma budžeta par ar ēdienu saistītām darbībām samaksāt krietni lielāku summu (aptuveni 50% no kopējā ceļojuma budžeta);
• Lielākie gastronomiskā tūrisma mērķa tirgi: Vācija, Lielbritānija, Benelux valstis, Itālija, Francija, Skandināvijas valstis, ASV;
• Eiropā lielākās savstarpēji konkurējošās valstis gastronomiskajā tūrismā: Spānija, Francija, Itālija;
• Āzijā konkurē Japāna, Indija un Taizeme.

Avots: http://www.onecaribbean.org/content/file/CulinaryCaribbeanNicheMarkets.pdf

Saskaņā ar Barcelona Field Studies Centre ir 5 galvenās tendences, kas virza nacionālos ēdienus uz galamērķa mārketingu.

1. Labklājības līmeņa paaugstināšanās

Palielinoties ienākumiem un labklājības līmenim, tiek ietekmēti patērētāju tēriņu paradumi. Biežāk un lielāks naudas daudzums tiek tērēts par gataviem ēdieniem, gastronomiskajiem ēdieniem, ēšānai ārpus mājām un ēdieniem, kuriem piemīt kādas īpašas pazīmes, piemēram veselīga, ekonolģiska pārtika. Pie apdomīgiem pirkumiem pieskaitāmi pat tādi pirkumi, kad patērētājs pērk vairāk tos produktus, kurus vēlas un mazāk tos, kuri ir nepieciešami.

2. Demogrāfiskās pazīmes un mājsaimniecību skaita izmaiņas

Iedzīvotāju novecošanās un dzīvesveida maiņa ir palielinājiuši pieprasījumu pēc ēšanas ārpus mājas un tūrisma virziena attīstības, kas saistīts ar ēdienu. Ir izveidotas vairākas mērķgrupas:

• Pāris, abi strādā, nav bērni
• Dzīvo viens pats, strādā, nav bērni. Abās grupās ietilpst sievietes un vīrieši vecumā no 25 –  35 gadiem, nav bērnu, ar pietiekamiem ienākumiem (ir pārticis).
• Tukšās ligzdas: vecāki, kuru bērni jau ir izauguši. Vecums no 45 – 55 gadiem, ar labu izglītību, labi nodrošināti.
• 1950. gados dzimušie.
• Šķirtie. Meklējot jaunu dzīvesbiedru, dosies ēst ārpus mājas.

3. Atteikšanās no Mc Donald

Tūristi aizvien biežāk atsakās no ātrajām uzkodām to vietā izvēloties vietējo ēdienu, kurš ir svaigs un kvalitatīvs un atspoguļo vietējās tradīcijas.

4. Daudzkultūru patērētāju skaita pieaugums

Saskarsme ar kultūrām ir ikdienas parādība, kuru veido imigrācija, globalizācija, internets un citi faktori. Ēdieni, kuri agrāk bija eksotika, šodien ir standarts.

5. Pavāru un mediju ietekme

Pieaug ēdiena gatavošanas raidījumu, žurnālu un interneta saitu popularitāte. Pēc veiksmīga TV šova ar pavāru slavenību galvenajā lomā ir iespējams gan piesaistīt tūristus, gan veicināt pārtikas produktu  pārdošanu, vēlmi pāest ārpus mājām un gatavot pašam. Avots: http://geographyfieldwork.com/FoodTourism.htm

Tūrisma organizācfijas (gan valsts, gan vietējās un reģionālās) tāpat arī tūroperatori var iegūt no pareizi izveidotas ēdiena kampaņas. Robežām pazūdot zem biezas papīra kaudzes, teju katrs ir pabijis vairāk kā vienā valstī. Katra valsts savus viesus cenšas pārsteigt un nacionālie ēdieni ir viens no veidiem kā to izdarīt, papildus sniedzot jaunu pieredzi tūristam, vienlaikus apmierinot viņa vēlmes, vajadzības un ziņkārību. Latvijā ir jāattīsta nacionālā virtuve, kas balstīta uz sentēvu ēst gatavošanas tradīcijām. Nacionālā virtuve ir veids kā iesaistīt tūristus tradīciju apzināšanā un apgūšanā.