Maskava un tās loma tūrisma attīstībā Siguldā

20. septembra dienas otrajā pusē sēdos Ecolines autobusā, lai jau nākamajā dienā dotos uz Latvijas vēstniecību Maskavā, kur notika ikgadējais workshop ar mērķi prezentēt Latviju, kā tūrisma galamērķi. Nedaudz nokavēju sākumu un līdz ar to visas oficiālās uzrunas, bet jāsaka, ka Jūrmala sevi noprezentēja diezgan ok un kā patīkamākais pārsteigums bija papildus prezentācija par Saulkrastiem.

Pēc tam, kad visas prezentācijas bija beigušās, ikvienam pārstāvim no Latvijas bija iespēja dibināt tiešos kontaktus ar Maskavas tūrisma firmām. Vēl vēlos piebilst, ka šogad Maskavai ir labi izdevies pārdot Jūrmalu, taču ir viens bet…. lai saglabātu esošos apjomus vai pat palielinātu tos, ir aktīvi jāstrādā pie jaunu un konkurētspējīgu tūrisma produktu radīšanas, kas piesaistītu kā esošos, tā jaunus tūristus no Maskavas.

Tagad par Siguldu. Interese ir liela no tūrisma žurnāliem par cik tā ir iespēja mums, Siguldai, tur ielikt reklāmu. No tūrisma aģentūrām – minimāla, jo uvi, cik mēs esam ieguldījuši reklāma? Līdz šim? Teju necik! Tūrisma aģentūras tirgo to pēc kā ir pieprasījums. Nav pieprasījums, nav piedāvājums un otrādi. Ja mēs neparūpēsimies par Siguldas atpazīstamību un reklāmu, Maskavas aģentūras mūsu vietā to nedarīs!

Kas pietrūkst Siguldai?

1. Jūrmalā viena viesnīca piedāvā 150-200 numurus, savukārt Siguldā max. numuru skaits vienā viesnīcā ir 43. Tūrisma aģentūra nopērk noteiktu numuriņu skaitu un tos pārdod saviem klientiem. Uz 150-200 numuriem ir iespējams nopelnīt uz apjomu. Lai Maskavas firma pārdodot Siguldu varētu pelnīt uz apjomu, tai ir jānorezervē visas Siguldas viesnīcas.

2. Pietrūkst chick piedāvājums. Nav 5* viesnīca, kurā vienuviet ir iegūstami tādi papildpakalpojumi kā šiks restorāns, SPA centrs, skaistumkopšanas centrs, sporta un atpūtas komplekss utt Mēs nevaram piesaistīt VIP klientūru.

3. Nav konkurētspējīgu produktu.

Šajā pat laikā Maskavā notika starptautiskā tūrisma izstāde Leisure, kurā starp neskaitāmajiem eksotisko valstu stendiem (Izraēla, Ķīna, Taizeme utt), Baltijas valstis netika pārstāvētas nemaz. Ja neskaitām Tallink ar Jaunā gada katalogu, kurā vesala 1/2 A4 lapa ir atvēlēta Rīgai.

Vai es uzskatu, ka Latvijai jeb TAVA ir jāpiedalās šajā izstādē? Jā, ja ir pārdomāts un interaktīvs stends, kurā IT tehnoloģijas netiek uzskatītas par Alien. Ir jābūt labi noformētam stendam ar platekrāna televizoru, kurā visu laiku tiek demonstrēts promo video, tūrisma piedāvājums un aicinājums iepazīt Latviju. Stendā esošajiem darbiniekiem ir aktīvi jāpiedāvā Latvija, un diemžēl ar Latvijas Balzamu un kazu sieru vien ir par maz. Ir jābūt kam vairāk! Atraktīvai programmai, stāstiem, piedzīvojumiem.

Krievus interesē atpūta pie jūras un eksotika. Siguldā nav ne viena ne otra. Latvijā ir Baltijas jūras piekraste. Jūrmala ar sarkano paklāju piesaista gana daudz Krievijas estrādes mākslinieku, savukārt Saulkrasti, manuprāt, ir nenovērtētais potenciāls kā no Siguldas puses, tā no Rīgas. 20 km gara jūras piekraste un pludmale, priežu meži un svaigs gaiss. Teritorija ar potenciālu piesaistīt investorus un veidot kūrorta pilsētu. No Siguldas puses uzskatu, ka ir jānojauc visas “prāta” reģionālās robežas un jāsāk attīstīt Siguldu kā vietu, no kuras vienkāršā un ērtā veidā varam iepazīt Vidzemi, Saulkrastu jūrmalu un citas vietas.

Kā veicināt Sigulda atpazīstamību Maskavā? Būsim reāli, nevienam uzņēmējam vienam pašam nav pa kabatai izreklamēt Siguldu visai Maskavai. Visiem kopā arī būs sarežģīti. Tas maksā dārgi. Pašvaldībai nauda šādiem mērķiem nav. Mans ieteikums ir vispirms piestrādāt pie google un yandex optimizācijas. Šī būs relatīvi lētākā aktivitāte. Kopīgi izvērtēt cik bieži un kādos medijos izvietot informatīvus rakstus par Siguldu. Kopīgi piedāvāt saistošu un konkurētspējīgu pakalpojumu. Varam sadarboties ar Rīgas un Jūrmalas viesnīcām, TIC un citiem tūrisma uzņēmējiem, lai sākotnēji aicinātu iepazīt Siguldu kā vienas dienas izbraukuma pilsētu. Svarīgākais, ir sniegt tūristam šo pozitīvo pieredzi, lai nākamreiz tas atgriestos ar ģimeni, draugiem, kolēģiem.

Kad visas augstākminētās aktivitātes ir veiktas un pa kādam krievam izdodas ieraudzīt Siguldā, uzņēmēji neaizmirst par attieksmi, servisu un tā kvalitāti, jo tikko tas ieradīsies mājās, sāks strādāt mutvārdu (share, spread, tweet utt) reklāma, kas ir visefektīvākā.

Mazliet par pašu Maskavu. Pavadīju tajā vien trīs dienas un jāsaka, ka uzņēmēji sagaida no mums ne tikai biznesa piedāvājumus, bet arī sirsnīgu un personisku attieksmi. Jāpiekrīt apgalvojumam, ka 90% Krievijas inteliģences mitinās Maskavā, jo ik reiz, kad braucu ar metro, kāds lasīja mācību grāmatu, daiļliteratūru, avīzes vai ko citu. Starp tiem trīs bija tie, kas izmantoja elektroniskās grāmatas. Milzīga auditorija ko uzrunāt, reklāma – dārga. Valsts līmenī varētu pacelt.

Maskava ir pārpilna reklāmām. Tur patiesi var attiecināt apgalvojumu par informācijas pārbagātību un reklāmu trokšņainību. Billboard pretim Kremlim vismaz 70 m garumā divos virzienos. Ielas ir apkrāsotas ar nelieliem reklāmas kvadrātiem – dejas un pat ceļojumi. It visur, kur griez acis, priekšā viena vienīga reklāma. Un šeit ir jādomā, kā pārbļaut šo kņadu, lai tevi pamanītu.

Noslēgumā braucienu vērtēju kā veiksmīgu tieši pieredzes gūšanas ziņā. Maskavā vien dzīvo 20 miljoni iedzīvotāju un mēs būtu muļķi, ja nedarītu neko, lai šo tirgu apgūtu. Piebildīšu vien, ka nu ir pēdējais laiks beigt smiet par lēnajiem igauņiem un ņemt piemēru, ko un kā valsts līmenī darīt, lai veicinātu tūristu skaita pieplūdumu gan no Krievijas, gan Skandināvijas un Eiropas.

TOP 7 pasaulē smieklīgākās tūrisma reklāmas

Esmu uzdūrusies interesantam rakstam par smieklīgākajām tūrisma reklāmām pasaulē. Vairāki reģioni tā vietā, lai veidotu stereotipiskus promo video pēc konkrētiem norādījumiem, meklē jaunus veidus, kā piesaistīt uzmanību. Jau iepriekšējā rakstā minēju, ka man patīk Bulgārijas jaunā video reklāma, taču tajā nepārprotami ir saskatāmas tieši tās pašas tendences, kas citos – mūzika, akcenti un “āķīši”.

Aicinu arī Jūs veltīt pāris minūtes sava dārgā laika, lai noskatītos zemāk esošos video.

7. Louisville: Where Happiness Lasting More Than Four Hours is Perfectly Normal

Ja tev ir pazīstama sajūta, kad garastāvoklis ir piemērots, bet pilsēta nav īstā. Tev ir jādodas uz Luisvillu.

6. Why Israel didnt make it to the world cup

5. Swiss Tourism | Preparations

4. Switzerland ad with sexy men – soccer world cup alternative

3. New Mexico Alien Visitors

2. Israel: Size Doesn’t Matter – Paradise

1. South Africa – Diski – South African Tourism 2010 TV Advert

No visām septiņām reklāmām pāris, manuprāt, ir lieliskas! Mans favorīts šajā konkurencē ir Šveice, kas aicina ciemos sievietes.

Paldies, ka noskatījies video. Būšu pateicīga par jebkuru komentāru un vērtējumu. Iespējams, veidojot nākamo Latvijas promo video, dižgari ņems vērā šo to no pasaules pieredzes.

Gastronomiskais tūrisms un tā loma ceļojuma galamērķa izvēlē

Par gastronomisko tūrismu var runāt tajos tūrisma galamērķos, kur nacionālā maltīte ir gavelnais motivators apmeklēt šo vietu. Pasaulē gastronomiskais tūrisms ir zināms arī kā “food tourism”, “tasting tourism” un “culinary tourism”. Saskaņā ar Starptautisko Kulinārā Tūrisma asociāciju gastronomiskais tūrisms ir nodefinēts kā “nodarbošanās veids ar unikālas un neaizmirstamas ēšanas un dzeršanas pieredzes iegūšanu”. Tas nozīmē, ka ir noteikta cilvēku daļa, kuri laprātāk dodas ceļojumā ar mērķi nobaudīt nacionālos ēdienus un dzērienus.

Nacionālajam ēdienam ir liela nozīme ceļojuma laikā. Piemēram, man pašai nav nekādas intereses braukt uz Lietuvu un ēst Mc’Donald brīnumus. Tur es ēdu kareīmu pīrādziņus un cepelīnus. Pēdējo gadu laikā ēdienam tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība izvēloties ceļojumu. Nacionālā ēdiena baudīšana ir alternatīva citām nodarbēm, jo īpaši maz pazīstamos un maz attīstītos tūrisma galamērķos. Līdz šim, ēdienam ir pievērsta pavisam maza nozīme tūrisma mārketingā gan vietējā, gan globālā mērogā.

Ēdienam ir potenciāls būt par vienu no ilgtspējīga tūrisma  attīstības stūrakmeņiem, sekmēt autentisku tūrisma produktu izveidi, stiprināt vietējo ekonomiku, veidot videi draudzīgu infrastruktūru. Gastronomiskais tūrisms ir viens no labākajiem “think global, act local” piemēriem. Ir gana liela sabiedrības daļa, kura pērk tikai tādus pārtikas produktus, kuri ir ražoti uz vietas, lai atbalstītu vietējos ražotājus un pasargātu apkārtējo vidi, izvairoties pirkt pārtikas produktus, kuri ir importēti no tālienes.

Destination mārketing kamapaņas ir uzskatāmas piemērs gastronomiskā tūrisma ietekmei tūrisma galamērķa popularizēšanā un attīstīšanā, taču diemžēl šobrīd nav skaidrs vai pastāv gastronomiskā tūrisma mērķauditorija. Vai iespējams, ka nacionālais ēdiens sekmē tūrista pieredzes kvalitātes pieaugumu vizītes laikā? Vai tūrists atgriežas atkārtoti, lai vēlreiz nobaudītu nacionālos ēdienus? Jebkurā gadījumā, kulinārais mantojums ir viens no veidiem kādā tūrists iepazīst pilsētu/valsti un ietekmē atsevišķus tūristus atgriezties un izgaršot nacionālās virtuves īpatnības atkārtoti. Ikreiz plānojot pilsētas mārketinga stratēģiju, tūrists ir jāpārsteidz, jāparāda, ka šeit viņš iegūs jaunu pieredzi. Kulinārais tūrisms ir maz apgūts lauciņš un vistiešakajā veidā (caur vēderu) iepazīstina tūristus ar nacionālajām vērtībām.

Daži fakti un dati:

• Gastronomiskais tūrisms lielākoties ir lokāla tūrisma aktivitāte, kad tūristi ceļo, lai nobaudītu nacionālo maltīti;
• Atpūtnieku aptauja Amerikā parāda, ka 17% respondentu ceļojuma laikā ir bijusi saistība ar kulinārām aktivitātēm;
• Starptautiskā Kulinārā Tūrisma asociācija paredz, ka tuvāko gadu laikā strauji attīstīsies gastronomiskais tūrisms. 2007. gada atpūtnieku aptauja ASV parāda, ka 27 miljoniem amerikāņu pēdējo trīs gadu laikā  ar kulināriju saistītas aktivitātes ir bijušas daļa no ceļojuma;
• Lielbritānijā gastronomiskais tūrisms ir novērtēts 8 miljardu mārciņu vērtībā ik gadu. Starptautiskais kulinārais mantojums ir mazāk nozīmīgs kā nacionālais. Lai gan plānojot ceļojumu nacionālā ēdiena baudīšanas iespējām ir nozīme, tas nav noteicošais faktors ceļojuma galamērķa izvēlē;
• Lielai daļai industrializētās sabiedrības ir raksturīga īpašība nobaudīt etniskos ēdienus tādās valstīs kā Taizeme Indija, Ziemeļāfrikas valstis, Meksika un Ķīna  un piedot tiem dažādus garšu nosaukumus;
• Ēdienu un dzērienu festivāli ir vienīgais piemērs, kad lēmums par tūrisma galamērķi tiek pieņemts balstoties uz gastronomisko piedāvājumu un tā piedāvāto pieredzi. Šādi festivāli kļūs populāri galvenokārt Eiropā. Lai gan šis segments attīstās, šobrīd tiek lēsts, ka ne vairāk kā 1 miljons tūristu ceļo ar mērķi iepazīt gastronomikā tūrisma mantojumu;
• Gastronomiskā tūrisma mērķauditorija ir pāri, ar vidēji augstiem ienākumiem, parasti ir profesionāļi un ir vecumā no 30 – 50 gadiem. Šādas pazīmes ir arī kultūras tūrisma mērķauditorijai;
• Starptautiskā Kulinārā Tūrisma asociācija norāda, ka vidēji gastronomijas tūristi par ceļojumu iztērē 1200 ASV dolārus, no kuriem vairāk kā trešdaļu (36% jeb 425 USD) tiek iztērēts ar ēdienu saistītām darbībām. Par “īsteniem” ēdiena tūristiem (t.i. kad kulinārās darbības ir ceļojuma pamatā) tiek uzskatīti tie tūristi, kuriem ir tendence no kopējā ceļojuma budžeta par ar ēdienu saistītām darbībām samaksāt krietni lielāku summu (aptuveni 50% no kopējā ceļojuma budžeta);
• Lielākie gastronomiskā tūrisma mērķa tirgi: Vācija, Lielbritānija, Benelux valstis, Itālija, Francija, Skandināvijas valstis, ASV;
• Eiropā lielākās savstarpēji konkurējošās valstis gastronomiskajā tūrismā: Spānija, Francija, Itālija;
• Āzijā konkurē Japāna, Indija un Taizeme.

Avots: http://www.onecaribbean.org/content/file/CulinaryCaribbeanNicheMarkets.pdf

Saskaņā ar Barcelona Field Studies Centre ir 5 galvenās tendences, kas virza nacionālos ēdienus uz galamērķa mārketingu.

1. Labklājības līmeņa paaugstināšanās

Palielinoties ienākumiem un labklājības līmenim, tiek ietekmēti patērētāju tēriņu paradumi. Biežāk un lielāks naudas daudzums tiek tērēts par gataviem ēdieniem, gastronomiskajiem ēdieniem, ēšānai ārpus mājām un ēdieniem, kuriem piemīt kādas īpašas pazīmes, piemēram veselīga, ekonolģiska pārtika. Pie apdomīgiem pirkumiem pieskaitāmi pat tādi pirkumi, kad patērētājs pērk vairāk tos produktus, kurus vēlas un mazāk tos, kuri ir nepieciešami.

2. Demogrāfiskās pazīmes un mājsaimniecību skaita izmaiņas

Iedzīvotāju novecošanās un dzīvesveida maiņa ir palielinājiuši pieprasījumu pēc ēšanas ārpus mājas un tūrisma virziena attīstības, kas saistīts ar ēdienu. Ir izveidotas vairākas mērķgrupas:

• Pāris, abi strādā, nav bērni
• Dzīvo viens pats, strādā, nav bērni. Abās grupās ietilpst sievietes un vīrieši vecumā no 25 –  35 gadiem, nav bērnu, ar pietiekamiem ienākumiem (ir pārticis).
• Tukšās ligzdas: vecāki, kuru bērni jau ir izauguši. Vecums no 45 – 55 gadiem, ar labu izglītību, labi nodrošināti.
• 1950. gados dzimušie.
• Šķirtie. Meklējot jaunu dzīvesbiedru, dosies ēst ārpus mājas.

3. Atteikšanās no Mc Donald

Tūristi aizvien biežāk atsakās no ātrajām uzkodām to vietā izvēloties vietējo ēdienu, kurš ir svaigs un kvalitatīvs un atspoguļo vietējās tradīcijas.

4. Daudzkultūru patērētāju skaita pieaugums

Saskarsme ar kultūrām ir ikdienas parādība, kuru veido imigrācija, globalizācija, internets un citi faktori. Ēdieni, kuri agrāk bija eksotika, šodien ir standarts.

5. Pavāru un mediju ietekme

Pieaug ēdiena gatavošanas raidījumu, žurnālu un interneta saitu popularitāte. Pēc veiksmīga TV šova ar pavāru slavenību galvenajā lomā ir iespējams gan piesaistīt tūristus, gan veicināt pārtikas produktu  pārdošanu, vēlmi pāest ārpus mājām un gatavot pašam. Avots: http://geographyfieldwork.com/FoodTourism.htm

Tūrisma organizācfijas (gan valsts, gan vietējās un reģionālās) tāpat arī tūroperatori var iegūt no pareizi izveidotas ēdiena kampaņas. Robežām pazūdot zem biezas papīra kaudzes, teju katrs ir pabijis vairāk kā vienā valstī. Katra valsts savus viesus cenšas pārsteigt un nacionālie ēdieni ir viens no veidiem kā to izdarīt, papildus sniedzot jaunu pieredzi tūristam, vienlaikus apmierinot viņa vēlmes, vajadzības un ziņkārību. Latvijā ir jāattīsta nacionālā virtuve, kas balstīta uz sentēvu ēst gatavošanas tradīcijām. Nacionālā virtuve ir veids kā iesaistīt tūristus tradīciju apzināšanā un apgūšanā.

Kāpēc Latvija nav tūrisma lielvalsts

Uzņēmēji, kuri darbojas tūrisma nozarē, cer, ka Latvija kādreiz izveidosies par  masu tūrisma galamērķis. Savukārt, nozares speciālisti vairākkārtīgi ir uzsvēruši, ka Latvija nekad nebūs masu tūrisma galamērķis. Un iespējams, tā pat ir labāk. Iespējams, ka pēc gadiem 10 mēs būsim gatavi uzņemt tūristus no Japānas un maksāt tiem drošības naudu, ja pastaigājoties jūras krastā tiem izdosies sastapt kaut vienu cilvēku.

Aizstāvot kvalifikācijas darbu, man jautāja, kā tas iespējams, ka latvieši ārvalstīs tērē vairāk kā ārzemju tūristi Latvijā? Jautājums samulsināja, taču nedaudz apdomājot nonācu pie slēdziena. Centrālā Statistikas pārvalde ik gadu pakopo tūrisma statistisko informāciju. Latvieši ārvalstīs vidēji pavada 4 dienas, ārvalstu tūristi Latvijā – 1.4 dienas. Pietiekami liela atšķirība, lai saprastu, ka četrās dienās iztērē vairāk kā pusotrā dienā. Aprēķinot tūrisma ekonomisko ietekmi kāda reģiona attīstībā pielietojot Keinsa multiplikatora koeficientu, aprēķini parāda, ka lielāks ekonomiskais ieguvums ir no ārvalstu tūristiem. CSP apkopotajos datos redzams, ka ārvalstu tūrista vidējie tēriņi diennaktī 2009. gadā ir divreiz lielāki, kā latviešu tēriņi ārvalstīs.

Kas vēl kavē Latviju kļūt par masu tūrisma galamērķi? Salīdzināsim Latviju ar tādām Rietumeiropas valstīm kā Vācija, Francija un Itālija. Latvija ir 5 – 10 reizes mazāka platības ziņā. Mūsu vēsture ir krietni jaunāka,  mēs nevaram lepoties ar izciliem pasaulslaveniem mākliniekiem, zinātniekiem un arhitektiem. Ja arī katrā ciemā ir pa kādai zviedru laiku muižas ēkai vai viduslaiku pilij, tās ne būt nav tik izcilas kā Eiropā. Mums ir tradīcijas un bagāts kultūrvēsturiskais mantojums. Jo biežāk mēs tiksimies ar ārvalstu tūristiem, kuri bijuši vairāk kā vienā valstī, jo skaidrāk mēs sapratīsim, ka bagāts tradīciju mantojums ir arī citur. Un galvenais mīnus Latvijai – tūristu noturēt Latvijā mēnesi ir teju neiespējams. (Ja vien tās nav mācības, apmaiņas programma utt). Būsim reālisti. Ar divām nedēļām pietiek, lai iepazītu visus četrus Latvijas novadus – kultūrvēsturisko mantojumu, apzinātu tradīcijas un pat nodziedātu kādu tautasdziesmu, apmeklētu ievērojamākās pilis un muižas, lidotu ar gaisa balnu, lēktu ar gumiju, laivotu pa Amatu, iepazītu dabu utt. Taču Indijā, Brazīlijā, Japānā un Ķīnā ar mēnesi būtu krietni par īsu. Eiropas lielvalstīs ar mēnesi pietiktu.

Ierosinu uzņēmējiem, kuri darbojas tūrisma nozarē, domāt radoši. Tie laiki, kad retais varēja atļauties ceļot, ir pagājuši. Tūrisi vēlas būt pārsteigti,  iegūt jaunu pieredzi un draugus. Mums ir jāiemācās paskatīties uz Latviju un tās tūrisma piedāvājumu no tūrista skatu punkta. Šobrīd pa lielam mēs visu redzām tikai ar savām acīm. Jāmācās veidot piedāvājums pēc klāstera, pudura vai kā nu katrs to sauc, principa, katram specializējoties uz vienu lietu. Tādējādi kopīgi tiek radīts piedāvājums, kurš maksimāli apmierina tūrista vajadzības.

Kā Sigulda attīstās par tūrisma pilsētu krīzes laikā

Lai cik ļot mēs uzsvērtu, ka krīzes laikā ir grūti attīstīties, tā paver iespēju durvis. Labajos laikos nauda pati nāca un nebija jānopūlas, lai piesaistītu klientus. Šodien par to ir divreiz vairāk jādomā un trīsreiz cītīgāk jāstrādā pie klientu piesaistes. Uz pārmaiņu sliekšņa atrodas Sigulda, respektīvi tās tēls. Šobrīd notiek intensīvs darbs pie Siguldas tēla izveides, kas uz priekšdienām parādīs gan vietējiem iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan investoriem un pilsētas apmeklētājiem, ka Sigulda ir tūrisma pilsēta, ka šī ir vieta, kur ikviens vēlas dzīvot un uzņēmējs redzēs iespēju investēt.

Tūrisma ziņu portāls http://www.baltictravelnews.com ziņo, ka piedzīvojumi gaida Siguldā! Šobdien ikviena pilsēta un ciems cīnās par apmeklētājiem, aicinot apmeklēt dažādus pasākumus un jaunizveidotos tūristu piesaistes objektus. Siguldai ir nesalīdzināmi daudz priekšroku ar citām Latvijas pilsētām. Un uzņēmēju drosme, ieviest aizvien jaunus un iepriekš maz zināmus tūrisma pakalpojumus, ir apsveicama. Kā piemēram 2009. gadā Siguldā parādījās Livonijas vidulaiku apmetne Godesverdera, Katapults, Štromberga velosipēds un piedzīvojumu parks Tarzāns, kas tiks papildināts ar šķēršļū joslām, Elektromobīļi Siguldas tūre, bistro Zaļumnieku piestātne, mākslas un kultūras telpa “Siguldas tornis” un protams, Opermūzikas svētku atdzimšana Siguldā! Un ar to uzvaras gājiens nav beidzies!

Ko jaunu Sigulda var piedāvāt 2010. gadā? It viss no iepriekš minētā ir pieejams arī šogad. Nedaudz pacieties un piedzīvojumu parks “Tarzāns” tevi parsteigs ar vēl labāku un jauniem izaicinājumiem bagātāku šķēršļū trasei kokos, jaunas nakšņošanas iespējas glaunos apartamnetos par neticami pievilcīgu cenu “Kaķu mājā”, iknedēļas pārsteigums Turaidas muzejrezervāta apmeklētājiem, kas izpaudīsies kā dažādi pasākumi un piedzīvojumu spēlēs, jaunu ekspozīciju atklāšanā, Muzeju nakts Turaidā un Mores kauju muzejā, putnu vērošana kopā ar Gaujas Nacionālā parka speciālistiem, Opermūzikas svētki un Kremerata Baltika festivāls, Alternatīvais flīģelis un vēl un vēl un vēl…

Ja joprojām tevi nomoka doma, kurp doties šovasara atpūsties, tad zini, ka arī šogad Sigulda tevi pārsteigs! Info par tūrisma iespējām Siguldā atradīsi Siguldas novada TIC mājas lapā.

Pašvaldībai sadarbojoties ar privāto sektoru, tiek attīstīts projekts par slidotavas būvniecību. Siguldas pilsdrupas ir uz rekonstrukcijas sliekšņa. Ikviena pilsēta, kuras mērķis ir attīstīties par tūrisma pilsētu, ir jāstrādā uz  sadarbību, kur pašvaldība  veido pilsētas tēlu un infrastruktūru, savukārt vietējie uzņēmēji investē jaunu tūrisma objektu izveidē. Šodien ir jāaizmirst par klišejām un aizspierumiem. Patērētājs nosaka visu un ir pienācis laiks domāt radoši. Uzdrošināties īstenot absolūti trakas idejas, jo cilvēki pavelkas, ikviens vēlas būt pārsteigts, vēlas gūt jaunu pieredzi. Ja esi uzņēmējs, kurš darbojas tūrisma biznesā, nodrošini klientam tādu pakalpojumu un servisu, lai aizbraucot mājās, viņš par tevi runātu vēl nedēļu! Izgatavojot bukletus un mājas lapu, nedomā par konkurentu reklamēšanu, padomā par to, lai tavam potenciālajam klientam būs pilnīgi skaidrs, kur tu atrodies, un kasvēl bez tevis tur ir dabūjams.

Tūristiem būs iespēja iepazīt Harija Potera burvju pasauli

MuggleNet ziņu tīklā ir pieejama informācija, ka kinostudijas Universal Studion un Warner Brothers sadarbībā ar Leavesden Studios, veido Harija Potera tematisko parku, kurš apmeklētājiem būs pieejams jau šī gada pavasarī. Parka atklāšanas datums tiks paziņots 25. martā.

Šobrīd ir pieejama oficiālā Harija Potera burvju pasaules mājas lapa, kurā  virtuālā pastaigā var apskatīt kā izskatīsies Cūkmiestiņš un iegādāties parka biļeti, kas tādējādi ļauj ietaupīt laiku un naudu. Arī šeit ir maksimāli iedzīvināta Harija Potera pasaule, radot apmeklētājā pārliecību, ka tā ir īsta. Burvju ziņas ir tik pat dzīvas, cik paši stāsta tēli, kompass dod norādes, ar pūces pasta starpniecību varam nosūtīt kartiņu kādam tīrasiņu draugam un ikviens fans var pieteikties jaunumu listei savā e-pasta kastītē. Mājas lapā ir pieejamas arī foto un video galerijas.

Tematiskais parks atrodas Floridas štata pilsētā Orlando. Tā būvniecība izmaksājusi no 235 – 265 miljoniem ASV dolāru. Parks iedzīvina visas 7 grāmatas un ikvienam parka apmeklētājam būs iespēja iepazīt Harija Potera un viņa draugu apmeklēto Raganības un burvestību arodskolu un Cūkmiestiņu. Vienā no populārākajiem Cūkmiestiņa krogiem “Trīs slotaskāti” apmeklētājiem būs iespēja baudīt tradicionālās britu maltītes un padzerties sviestalu. Līdzās Cūkkārpai, parka teritorijā būs arī dažādas tematiskās atrakcijas, tostarp mācību brauciens uz zirgēzeļa, burvju sporta spēles faniem būs iespēja piedalīties Trejburvju turnīrā, kā arī izpētīt kalambola piederumus un zelta zibsni vairākos Cūkmiestiņa veikalos.

Parks tiek veidots ciešā sadarbībā ar Dž. K Roulingu, kura apgalvo, ka nedz grāmatu, nedz filmas fani nebūs vīlušies parkā.

Pati neesmu izlasījusi pēdējās divas grāmatas. Un par pirmajām 5 esmu sajūsmā. Ik katrs teikums atklāj kaut ko jaunu un darbība visas grāmatas garumā ir saspringta un atslābst vien beigās. Tā ir intriga un vēlme izzināt un vēl pirms laika izsecināt, kāds tad ir Voldemorta plāns.

Mazliet statistikas

Krievija ir miljradu valsts. Visādā ziņā. Ir interesanti, uz kurām valstīm  krievi izvēlas doties tūrisma braucienā. Saīsināšu līdz Baltijas valstīm, lai varam paskatīties, cik tad populāra ir Latvija salīdzinājumā ar Lietuvu un Krieviju. Dati no 2007. gada, tūkstošos braucienu.

Latvija 196
Lietuva 875
Igaunija 1 378

Dati par 2008. gadu:
Latvija 209
Lietuva 744
Igaunija 1 494

Dati par 2009. gada pirmais ceturksnis:
Latvija 2008. gads 45 / 2009. gads 43 (izmaiņas -4%)
Lietuva 2008. gads 156 / 2009. gads 129 (izmaiņas – 17%)
Igaunija 2008. gads 346 / 2009. gads 416 (izmaiņas + 20%)

Lai gan mūsu kaimiņi igauņi gan skaita, gan platības ziņā ir mazāki, toties naudu pelnīt uz tūristu skaita pieaugumu prot nesalīdzināmi labāk kā mēs. Ir ko mācīties no “lēnīgajiem” kaimiņiem. Un, ja kāds nevar atrast darbu, te ir potenciāls uz ko strādāt!

Turpinot tēmu, kā pārdot tūrisma galamērķi?

Viļņas izstādē Indija prezentēja sevi 20 minūšu garā prezentācijā, kas sastāvēja no vairākiem video un PowerPoint prezentācijas. Man patika! Vienkārša, brīžiem šķita, ka šo to varēja arī neiekļaut, taču bija pāris lieliskas pērles, kā, piemēram, slaids, kurā parādīti divpadsmit attēli. Katrs no tiem ir attiecināms vienam mēnesim. Kā ierasts, arī Indijā tūrisma sezona ir no maija līdz septembrim. Te es gribu padalīties ar video, kā Indija sevi pārdod. Kāpēc, manuprāt, tas ir lielisks?

• Jauns vīrietis, visticamāk eiropietis, nevar izlemt, ko rakstīt uz atklātnītes, kas tiks sūtīta uz mājām (es tā pieņemu). Izvēloties eiropieti, mēs sevi ar viņu asociējam.
• Lai mesidžs tiktu nodots nepārprotami par pavadīto laiku Indijā, varonis kavējas atmiņās.
• Šo divu minūšu garajā video ir iekļauts viss, ko Indija var piedāvāt, sākot ar tradīcijām un kultūru, beidzot ar atpūtu okeāna krastā, braucienu ziloņa mugurā, pastaigu tuksnesī.
• Un tā patiesi ir Incredible India!

Aizvadīta pirmā diena izstādē VIVATTOUR

Diena iesākās ar brokastīm viesnīcas numuriņā. Veiksmīgi atradām izstāžu zāli un vēl pirms deviniem stāvējām stendā. Lai gan izstāde oficiāli tika atvērta 10.00, pirmie izstādes viesi apmeklēja mūsu stendu vēl stundu pirms atvēršanas. Pēc pulksten desmitiem jūtami palielinājās izstādes apmeklētāju skaits. “Spieķu koks” izraisīja neviltotu interesi. Elektromobīlis visas dienas garumā braukāja pa izstāžu zāli, vizināja apmeklētājus un piedalījās lietuviešu iepazīstināšanā ar Siguldu.

Kā jau pieņemts, piektdienās izstādi pārsvarā apmeklē tūrisma nozares speciālisti – tūrisma aģentūru pārstāvji un gidi. Dzirdējām milzum daudz labas atsauksmes, cik Sigulda ir skaista un cik reizies tur ir būts. Liela daļa lietuviešu uzņem tūristu grupas no Vācijas un ir tieši ieinteresēti viesnīcu piedāvājumā un pasākumu plānā. Šogad Siguldā norisināsies vairāki ievērojami pasākumi: Siguldas pilsētas svētki, Līgo svētki Turaidā un Jāņi, Kremerata Baltica, XVIII Siguldas opermūzikas svētki, Kalniešu spēles.

Vislielākā interese bija par slēpošanas trasēm, tūrisma maršrutiem, laivu nobraucieniem ar iespēju nakšņot wild camping, naktsmītņu iedāvājumu un Reiņa trases gateskate. Gateskate bija izstādītī stendā un liela daļa tādus redzēja pirmo reizi.

Dienas laikā izdalījām teju pusi materiālu, ortra paliek šodienai un rītdienai. Siguldas rodeļu trasei uzradušies konkurenti Anikčai, kur pēc līdzīga principa izveidota rodeļu trase ar kamanām, kas slīd pa vienu sliedi, tikai tās ir daudz lielākas. Rodelī ir vieta diviem ieaugušajiem, un tam, kurš sēž aizmugurē ir liela, mīksta atzveltne visas muguras garumā.

Izstāde beidzās 18.00 un 19.00 mēs devāmies uz balli, kuru rīko izstādes organizētāji tūrisma izstādes dalībniekiem. Par to, kā man gāja ballīte, kas bija superīga, pastāstīšu nedaudz vēlāk! Šobrīd gaidu brokastis un pošos uz izstādi!

Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs prezentē Siguldu tūrisma izstādē VIVATTOUR, Lietuvā

Šorīt Siguldas novada TIC meitenes pilnā mašīnā ar bukletiem un baneriem devās uz Viļņu, lai prezentētu skaistāko pilsētu Latvijā – Siguldu. Ceļā pagāja 5 stundas, un secen nepagāja arī maldīšanās. Kā jau kārtīgām dāmām, līdzi bija paņemta arī Viļņas karte, tiesa 2000. gada. Kā pēcāk atklājās viesnīcā, vairākas ielas ir mainījušas nosaukumus.

Uz to brīdi, kad mēs ieradāmies, stendi bija salikti, un to šī brīža mājinieki aktīvi strādāja pie stendu noformēšanas un iekārtošanas. Paldies jaukajiem TAVA puišiem, kas palīdzēja atnest mantas līdz mūsu stendam. Vēlreiz paldies puišiem, kas palīdzēja aplīmēt stenda sienas zaļā krāsā. Sienas noformējām ar milzīgiem baneriem – Turaidas pils dūmakā, aktīvās atpūtas piedāvājums – Siguldas zelts un slēpošanas trase. Izstādes apmeklētājus ceram pārsteigt kā kustīgākais stends izstādē. Elektromobīlis, kas ir dabai draudzīgs transporta līdzeklis, visas dienas nemitīgi braukās pa izstādes apmeklētājiem domātajām ejām. Ikvienam izstādes apmeklētājam būs iespēja pašam izmēģināt braucienu ar Melex elektromobīli.

Siguldas tradicionālais suvenīrs ir spieķis, kura darināšanas vēsture ir vairāk kā 200 gadus sena. Šodien, Siguldā dzīvo aptuveni 5 dzimtas, kurās spieķa darināšanas prasmes tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Izstādes laikā būs gan iespēja vērot, kā spieķu meistare iededzina rakstus spieķī, gan pašam iemēģināt roku un apgūt šo arodu.

Pēc stenda iekārtošanas, ieradāmies viesnīcā un pavakariņojām. Diemžēl bildes nevaru pievienot, jo mājās ir palicis usb vads. Šobrīd apspriežam rītdienas plānus un pilnīgi bez jokiem, esam gatavas noprezentēt Siguldu uz visiem 100!

Par to, kā mums būs gājis pirmajā izstādes dienā, sekojiet līdzi šajā blogā un Siguldas novada TIC mājas lapā.

Ja ir kādi īpaši jautājumi vai vēlme, lai painteresējamies kā iet arī citiem dalībniekiem no Latvijas, raksti komentāros vai sūti e-pastu uz irma.grosberga@gmail.com