Eiropas ceļojumu komisija (European Travel Commission (ETC)) ir publicējusi pārskatu par šī gada pirmā ceturkšņa rādītājiem tūrisma nozarē. Kā liecina iegūtie dati, tūrisma nozare ir piedzīvojusi augšupeju, ko apliecina tūristu skaita pieaugums gandrīz visās Eiropas valstīs. Gan aviopārvadātāji, gan viesnīcas apliecina, ka tūristu skaits šogad ir pieaudzis vienmērīgāk kā 2010. gadā, lielāko pieaugumu uzrādot gada pirmajos divos mēnešos.
Līdz ar tūristu skaita pieaugumu, pieaug arī viesnīcu cenas. ETC prognozē mērenāku tūristus skaita pieaugumu šogad salīdzinājumā ar 2010. gadu, kas lielā mērā skaidrojams ar degvielas cenu pieaugumu, kas ietekmē kā tiešās, tā netiešās izmaksas.
To valstu starpā, kas ir uzrādījušas datus par tūristu skaita izmaiņām 2011. gadā, lielākā daļa no tām ir piedzīvojusi izaugsmi, kas izpaužas gan kā tūristu skaita pieaugums, gan kā uzturēšanās laika pagarinājums. Iegūtos datus apstiprina informācija par viesnīcu kopējo noslogojumu Eiropā.
Kā tas viss izskatās Latvijā? Dodos tieši uz CSP mājas lapu, lai ielūkotos pirmā ceturkšņa statistikas datos. Kā ierasts mani nepārsteidz informācijas neesamība. Bet, par spīti tam, varu pastāstīt kā tas viss izskatās Siguldā.
Šī gada janvārī patīkams pārsteigums. Tūristu skaits no Krievijas vien ir lielāks kā ienākošo tūristu skaits Siguldas novada TIC 2010. gada janvārī kopā, kā rezultātā apmeklētāju skaits Siguldas novada TIC ir palielinājies par aptuveni 101, 18%. Vērtējot apmeklētāju skaita izmaiņas Siguldas novada TIC pirmajā ceturksnī, jāsaka ka tas ir pieaudzis par 55%, kas skaidrojams gan ar tūristu skaita pieaugumu no Krievijas, gan ar dalību starptautiskajās tūrisma izstādēs mērķtirgos.
Pirmie gada mēneši pagāja saspringtā darbā, gatavojot materiālus tūrisma izstādēm. Pirmo reizi 5 gadu laikā, tika skaidri definēta mērķauditorija uz kuru strādājam. Šoreiz pilnīgi visu tūristu vietā tika skaidri definēta auditorija – jauni, aktīvi cilvēki un tūrisma aģentūras kā sadarbības partneri. Informatīvie materiāli tika veidoti uzsvaru liekot uz unikālajām aktīvās atpūtas iespējām, kas ir pieejamas tikai Siguldā – gumijlēkšana, Aerodium un nobraucieni ar bobsleja kamanām.
Jau iepriekš esmu minējusi, ka Latvijas stendam šogad ir izdevies piesaistīt uzmanību, tas ir atšķīries un izcēlies uz kopējā starptautiskajās tūrisma izstādēs esošo stendu fona. Tieši tāpat ir ar S!GULDA AIZRAUJ jauno bukletu, kas ar vienkāršo, bet vienlaikus izteiksmīgo attēlu piesaistīja uzmanību un momentāli nodeva ziņu – ekstrēma atpūta Siguldā.
Nianses. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, tikai veidoti divi, teju identiski bukleti. A4 formāta buklets tika veidots tūrisma nozares profesionāļiem, savukārt mazais A5 buklets tikai veidots izstādes apmeklētājiem. Uz katru izstādi tika noteikta konkrēta tirāža – 200 gab. A4 bukleti un 2000 gab. A5 bukleti. Papildus bukletiem tika izveidotas papīra vardes, kuras vienā pusē ir karte, bet otru pusi rotā izteiksmīgs attēls. Lieki teikt, ka tie, kas nepaņēma bukletu, paņēma vardīti.
Pirmais tūrisma tirgus, kurā piedalījāmies, ir Somija. Liekot akcentu uz piedāvājumu jauniem un aktīviem cilvēkiem, apmeklētājiem domātajā bukletā netika iekļauta karte un informācija par viduslaiku pilīm, uzsvaru liekot tieši uz aktīvo atpūtu. Kāds ir rezultāts? Buklets viennozīmīgi piesaistīja uzmanību. Izvērtējot stenda apmeklētāju intereses ir skaidrs, ka somu tūristam piemērotāka ir atpūta dabā vai kultūrvēsturiskais mantojums, vienlaikus uzmanību pievēršot velotūrismam, kempingiem, dabai un nacionālajiem parkiem ar to piedāvājumu tūristiem. Izstāde parādīja, ka karte bukletā ir nepieciešama, tāpat arī informācija par pilīm.
Gatavojoties dalībai nākamajās izstādēs, bukletā tika iekļauta karte un informācija par kultūrvēsturisko mantojumu.
Ko es iemācījos.
1. Maza tirāža ļauj būt elastīgiem un gataviem veikt izmaiņas jebkurā brīdī. Šī ir viena no neskaitāmajām lietām, ko esmu iemācījusies strādājot TIC jaunās vadītājas padotībā. Ja līdz šim tika izstrādāts makets, sadrukāti n-tie tūkstoši bukletu 4 valodās un dalīti visu gadu (ja pietika), tad tagad es redzu, ka šo pašu darbu ir iespējams darīt pakāpeniski, pielāgojoties katram tūrisma tirgum. Pamatmakets ir izveidots un veikt tajā izmaiņas ir vienkāršāk, kā gaidīt nākamo gadu, lai taisītu jaunu bukletu. Bukletus var sadrukāt pēc nepieciešamības, turklāt nerodas pārpalikums, ja tie netiek savlaicīgi izdalīti. Nenoveco informācija, ietaupās nauda.
2. Lietuvas un Igaunijas izstādēs piedalījāmies ar savu stendu. Informācijas sadrumstalotība un bukletu daudzveidība parādīja to, ka izstādes apmeklētājs labprātāk paņem kopējo informāciju par tūrisma piedāvājumu reģionā, kā savāc pilnu maisu ar bukletiem. Igaunijā popularizējām gan tūrisma sezonas atklāšanu 1. maijā, gan Latvijas Stādu parādi, kā rezultātā tika atvestas vismaz divas tūristu grupas no Igaunijas uz stādu aprādi, kā arī bija jūtams skaits tūristu no Igaunijas, kas bija uz Siguldu atbraukuši, lai skatītu Latvijas stādus un augus.
3. Gatavojot tūrisma materiālus, tie ir jāsagatavo prioritāro mērķtirgu valstu valodās, kas atvieglo informācijas nodošanu un palielina sapratni par tūrisma iespējām reģionā.
4. Maza papīra varde reizēm ir vērtīgāks tūrisma informācijas nesējs, kā buklets – aizraujoša un amizanta tā piesaistīja uzmanību, radīja stenda apmeklētājos prieku un vēlmi to aiznest uz mājām.
piezīmes un idejas 
Jaunākie komentāri