“NESTEIDZĪGA ATPŪTA LATVIJĀ” – “LONELY PLANET” LABĀKO TŪRISMA SAUKĻU LĪDERIS

Latvijas tūrisma tēla sauklis “Best enjoyed slowly” (Nesteidzīga atpūta Latvijā) atzinīgi novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Pasaules lielākais tūrisma ceļvežu izdevējs “Lonely Planet” savā interneta mājaslapā izveidojis anketu, kurā Latvijas tūrisma sauklis iekļauts starp deviņiem labākajiem Eiropas valstu tūrisma saukļiem. Mājaslapas apmeklētāju balsojumā, kas joprojām norit, Latvijas “Best enjoyed slowly” ir pārliecinoši populārākais.

Otrs augstāk novērtētais tūrisma sauklis ir Šveices “Get natural” (Saņem dabisku), kam seko Melnkalnes “Wild Beauty” (Mežonīgais skaistums), Īrijas “The fun starts here” (Jautrība sākas šeit), Itālijas “Much more” (Daudz vairāk). Starp “Lonely Planet” izvēlētajiem veiksmīgajiem saukļiem ir arī Beļģijas “Your Travel Therapy Starts Here” (Tava ceļojuma terapija sākas šeit), Vācijas “The Travel Destination” (Ceļošanas galamērķis), Serbijas “Life in the Rhythm of the Heartbeat” (Dzīve sirdspukstu ritmā) un Slovākijas “Little Big country” (Mazā lielā valsts).

Balsojumā par sliktāko ceļojumu devīzi līderis ir Grieķija ar “You in Greece” (Tu Grieķijā), par ko “Lonely Planet” paironizē, vaicājot, “vai darbības vārdam bija brīvdiena?”. Tam seko mūsu kaimiņi igauņi ar daudz neizsakošo “Welcome to Estonia”, Andora ar saukli, kas saprotams tikai spāniski runājošajiem (Coneixer-la per Estimer-la), Lielbritānija ar “You’re Invited” (Esi aicināts), kam aptaujas autori piemetina: “Atkarībā no tautības”. Kritizētas arī Baltkrievijas, Bosnijas, Austrijas, Horvātijas, Turcijas, Velsas tūrisma devīzes.
“Lonely Planet” izvēlējies arī pāris divdomīgus tūrisma saukļus, dramatiskākos saukļus, bet kā nolaidīgas min tās valstis, kas nav pacentušās tos vispār izdomāt.

Pilns raksts šeit: http://www.tava.gov.lv/lv/nesteidziga-atputa-latvija-lonely-planet-labako-turisma-sauklu-lideris

Kāpēc Latvija nav tūrisma lielvalsts

Uzņēmēji, kuri darbojas tūrisma nozarē, cer, ka Latvija kādreiz izveidosies par  masu tūrisma galamērķis. Savukārt, nozares speciālisti vairākkārtīgi ir uzsvēruši, ka Latvija nekad nebūs masu tūrisma galamērķis. Un iespējams, tā pat ir labāk. Iespējams, ka pēc gadiem 10 mēs būsim gatavi uzņemt tūristus no Japānas un maksāt tiem drošības naudu, ja pastaigājoties jūras krastā tiem izdosies sastapt kaut vienu cilvēku.

Aizstāvot kvalifikācijas darbu, man jautāja, kā tas iespējams, ka latvieši ārvalstīs tērē vairāk kā ārzemju tūristi Latvijā? Jautājums samulsināja, taču nedaudz apdomājot nonācu pie slēdziena. Centrālā Statistikas pārvalde ik gadu pakopo tūrisma statistisko informāciju. Latvieši ārvalstīs vidēji pavada 4 dienas, ārvalstu tūristi Latvijā – 1.4 dienas. Pietiekami liela atšķirība, lai saprastu, ka četrās dienās iztērē vairāk kā pusotrā dienā. Aprēķinot tūrisma ekonomisko ietekmi kāda reģiona attīstībā pielietojot Keinsa multiplikatora koeficientu, aprēķini parāda, ka lielāks ekonomiskais ieguvums ir no ārvalstu tūristiem. CSP apkopotajos datos redzams, ka ārvalstu tūrista vidējie tēriņi diennaktī 2009. gadā ir divreiz lielāki, kā latviešu tēriņi ārvalstīs.

Kas vēl kavē Latviju kļūt par masu tūrisma galamērķi? Salīdzināsim Latviju ar tādām Rietumeiropas valstīm kā Vācija, Francija un Itālija. Latvija ir 5 – 10 reizes mazāka platības ziņā. Mūsu vēsture ir krietni jaunāka,  mēs nevaram lepoties ar izciliem pasaulslaveniem mākliniekiem, zinātniekiem un arhitektiem. Ja arī katrā ciemā ir pa kādai zviedru laiku muižas ēkai vai viduslaiku pilij, tās ne būt nav tik izcilas kā Eiropā. Mums ir tradīcijas un bagāts kultūrvēsturiskais mantojums. Jo biežāk mēs tiksimies ar ārvalstu tūristiem, kuri bijuši vairāk kā vienā valstī, jo skaidrāk mēs sapratīsim, ka bagāts tradīciju mantojums ir arī citur. Un galvenais mīnus Latvijai – tūristu noturēt Latvijā mēnesi ir teju neiespējams. (Ja vien tās nav mācības, apmaiņas programma utt). Būsim reālisti. Ar divām nedēļām pietiek, lai iepazītu visus četrus Latvijas novadus – kultūrvēsturisko mantojumu, apzinātu tradīcijas un pat nodziedātu kādu tautasdziesmu, apmeklētu ievērojamākās pilis un muižas, lidotu ar gaisa balnu, lēktu ar gumiju, laivotu pa Amatu, iepazītu dabu utt. Taču Indijā, Brazīlijā, Japānā un Ķīnā ar mēnesi būtu krietni par īsu. Eiropas lielvalstīs ar mēnesi pietiktu.

Ierosinu uzņēmējiem, kuri darbojas tūrisma nozarē, domāt radoši. Tie laiki, kad retais varēja atļauties ceļot, ir pagājuši. Tūrisi vēlas būt pārsteigti,  iegūt jaunu pieredzi un draugus. Mums ir jāiemācās paskatīties uz Latviju un tās tūrisma piedāvājumu no tūrista skatu punkta. Šobrīd pa lielam mēs visu redzām tikai ar savām acīm. Jāmācās veidot piedāvājums pēc klāstera, pudura vai kā nu katrs to sauc, principa, katram specializējoties uz vienu lietu. Tādējādi kopīgi tiek radīts piedāvājums, kurš maksimāli apmierina tūrista vajadzības.

#Eirovīzija, #Latvia, #Aisha

Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmais pusfināls nupat ir beidzies. Aishai, kura pārstāvēja Latviju ar dziesmu What for? (mūzikas autors ir komponists Jānis Lūsēns, dziesmas teksta autors ir dzejnieks Guntars Račs) nav izdevies izturēt konkurenci un no 17 dalībniekiem ir atlasīti jeb iebalsoti 10 labākie:

Bosnija un Hercegovina (Vukašin Brajić, «Thunder And Lightning»)
Moldova (Sunstroke Project & Olia Tira, «Run Away»)
Krievija (Peter Nalitch & Friends, «Lost And Forgotten»)
Grieķija (Giorgos Alkaios & Friends, «OPA»)
Portugāle (Filipa Azevedo, «Há Dias Assim»)
Baltkrievija (3+2, «Butterflies»)
Serbija (Milan Stanković, «Ovo Je Balkan»)
Beļģija (Tom Dice, «Me And My Guitar»)
Albānija (Juliana Pasha, «It’s All About You»)
Īslande (Hera Björk, «Je Ne Sais Quoi»)

Manis pašas pirmā pusfināla favorīti ir Malta, Albānija, Maķedonija, Beļģija, Islande un Igaunija. Katram tas tops ir citādāks, taču rodas iespaids, ka no visām dziesmām var sastādīt divus topus, katrs no tiem tuvāks vai nu roka un hītu cienītājiem, vai tiem, kuri dod priekšroku liriskajām balādēm.

Šī gada Eirovīzija pārsteidza ar priekšnesumiem, drīzāk ar tiem, kuru praktiski nebija. Izdomas trūkums vai kas par lietu, ka visi palikuši tik vienādi un garlaicīgi? Būtu muļķīgi brīnīties par stulbām dziesmām, taču atkal jāplikšķina acis un jānoloka ausis, klausoties un skatoties parodiju, kuru visi tik lepni dēvē par Eirovīziju. Šogad secen nav pagājusi krievu izcelsmes norvēģa flash slava, kas kā cerību stars kalpoja ne vienam vien Eirovīzjas dalībniekam. Maķedonijai ir veiksmīgi izdevies lauzt stereotipus par garlaicīgo Eirovīziju. Šovakar parādījās pirmie plikumi, īsts reps un mini ģitāras solo. Balādes sāk aizstāt kluba cienīgi hīti. Iepriekšējos gadus neesmu sekojusi populārākajam Eiropas dziesmu konkursam, līdz ar to ir grūti salīdzināt, bet manuprāt, par daudz dalībnieku, kas uzstājās ar dziesmu valsts valodā.

Nosmieties līks var lasot tvītus, kas slēpjas zem hashtag #jevrovizija. Diemžēl, zem #Latvia negatīvie kometāri krietni pārsniedz pozitīvos. Un tie visi ir par Aishas aizskaru un palagu kleitu, to ka pietrūcis budžets apģērbam, un tikai Mr. God zina, kāpēc pie velna ir jāklausās šķība dziedāšana, vāja izruna un jāskatās samākslots skatiens. Kā putukrējums kūkai – she scares me! Un rodas normāls jautājums. Kāpēc pie velna visi Aishas imidža veidotāji, menedžeri un stilisti tik ļoti piepūlas, lai pārveidotu viņu par cacu un saldo balāžu gaudotāju, kaut gan roks viņai piestāv labāk! Un ne tikai piestāv. Šovakar gana daudz bija roka eiro hītu un Aisha ar savu balsi, kustībām (kas laužas ārā arī caur visu mākslīgi radīto tēlu) un roķīgāku dziesmu būtu sasniegusi daudz labākus rezultātus! Ja nemaldos, tad kas līdzīgs jau bija Jaunajā vilnī. Kāda vlena pēc Aisha dziedāja kantri????

Iespējams ne visu var paredzēt, bet pieņemu, ka rakstot dziesmu bija jāiedomājas, kā citi to uztvers un pēcāk interpretēs. Bet varbūt tas nemaz nav sliktākais veids, kā panākt, lai Latvija iekļūst twitter biežāk lietoto vārdu listē. Pēc Eirovīzijas tie pat ir vairāki: neskaitot Latvija un Aisha ir arī Mr. God. Un iespējams G. Račs kopā ar Aishu būs atrisinājuši slogana izvēli. Varbūt to zina tikai pats Mr. God, bet varbūt mums tiešām sevi jāpozicionē zem slogana “Only Mr. God knows why”.