Google Street View auto LV ielās

Divu mēnešu garumā Google Street View komanda apbraukās Latviju, lai fotografētu tās ielas karšu servisam. Ja uzmanīgi izlasām visu ziņu portālā tvnet, tad ikvienam uzņēmumam, iestādei vai pašvaldībai ir iespēja nosūtīt komandai ielūgumu nofotografēt kādu īpaši svarīgu ar tūrismu saistītu objektu.

Uzņēmējiem tā ir iespēja bez maksas sevi parādīt ikvienam interesentam, ja vien izdodas atrast saikni starp bildi, ielu un uzņēmumu. Priekšrocība viennozīmīgi būs tiem, kas atrodas līdzās galvenajai ielai, jo tad, paiet garām, ir teju neiespējami.

Vai tev jau ir ideja kā piesaistīt uzmanību?

Mazie sasniegumi

Ikreiz, kad pamani kādas pārmaiņas, izmanto informāciju savā labā. Piemēram, pirmo reizi četru gadu laikā Siguldas TIC jūnija mēnesī ir ienākuši vairāk kā 3 000 tūristu, lai iegūtu sev nepieciešamo informāciju. Nav iespējams precīzi definēt, kas ir veicinājis tūristu skaita pieaugumu, tāpēc ir iespējams šo nelielo informāciju pagriezt sev vēlamā griezumā. Varu apgalvot, ka dalība tūrisma izstādēs ir veicinājusi tūristu skaita pieaugumu. Varu atsaukties uz to, ka Rīga un līdz ar to arī tās apkārtne ir viens no populārākajiem galamērķiem Baltijas valstīs. Varu apgalvot, ka lielo tūristu skaita pieplūdumu ir veicinājusi krievu tūristu interese par Latviju. Iespējams, aktīvās atpūtas promotēšana ir veicinājusi tūristu interesi par Siguldu.

Ko es gribu ar to pateikt? Ikvienam ir jāiemācās izmantot informāciju sev vēlamā virzienā, lai priekšnieks pamanītu darba rezultātus. Pat tad, ja nevari precīzi definēt, kas ir par iemeslu izmaiņām, padomā, ko esi darījis, lai radītu tās un veido ziņu tā, lai tavs darbs tiktu pamanīts.

Ieteikumi laba tūrisma pakalpojuma apraksta izveidei

Bieži nākas saskarties ar uzņēmēju lūgumu par informācijas izvietošanu pilsētas tūrisma mājas lapā. Un nereti nākas vilties ieraugot atsūtīto informāciju. Kā būtiskākā kļūda ir kontaktu neesamība piedāvājumam. Respektīvi, uzņēmuma pārstāvis atsūta piedāvājumu, kas ir uzrakstīts uz lapas, kurā nav nedz uzņēmuma logo, nedz kontaktinformācija. Loģiski rodas jautājums, vai tieši šāds pats piedāvājums tiek nosūtīts arī klientiem un sadarbības partneriem?

Lai precīzāk izteiktu savu domu, esmu izveidojusi piemēru, kā nevajag veidot aprakstu par naktsmītni, informāciju sniedzot sekojošai formai: kontaktinformācija, vietu skaits, cena, apraksts.

Kontaktinformācija ir vissvarīgākā informācija par iestādi, līdz ar to, tai ir jābūt maksimāli pārdomātai un orientētai uz klientu. Nepietiks tikai ar nosaukumu, adresi un tālruņa numuri. Noteikti ir jāpievieno e-pasta adrese, skype kontaktinformācija, GPS koordinātes un, ja uzņēmums izmanto sociālos medijus, tad arī to kontaktinformāciju.

Nemazāk būtiska informācija ir vietu skaits. Jebkurš tūrisma nozarē strādājošs uzņēmums veido sadarbību ar tūrisma aģentūrām un operatoriem, kuru izvēli bieži nosaka pieejamais vietu skaits iestādē – vai tā ir naktsmītne vai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs. Tāpēc ir būtiski norādīt pieejamo vietu skaitu precīzi definējot istabu skaitu, gultas vietu skaitu un papildvietu skaitu. Uz ēdināšanas iestādi attiecas vietu skaits telpās un terasē.

Cena. Ko noteikti nedrīksts darīt ir piekopt maldinošo cenu politiku – klientiem no ielas piedāvājot zemāku pārdošanas cenu kā sadarbības partneriem. Ja viesnīca veido akcijas cenas, tās tiek piemērotas arī sadarbības partneriem.

Komentārs: Ikviens uzņēmums veido cenu politiku atbilstoši tirgus pieprasījumam un mērķauditorijas maksātspējai, neaizmirstot – jo lielaka naktsmītne, jo specīgāka sadarbība jāveido ar tūrisma aģentūrām.  Informācijai – normāla komisijas maksa aģentūrai ir 20 – 30% no letes cenas, respektīvi, ja numuriņa cena naktsmītnes mājas lapā ir 45 LVL, tad partneris saņems 20% atlaid FIT jeb individuālajiem klientiem un līdz pat 30% grupām.  Šajā gadījumā numuriņa klientam no ielas būs 45 LVL nevis 35 LVL. Neaizmirstam, ka arī partneri veic pārbaudes un seko izmaiņām.

Vēl viens piemērs: Numuru cenas viesnīcā ir elastīgas un mainās atkarībā no sezonas un viesu nama noslogojuma izvēlētajos datumos.

Komentārs: Ikreiz izvietojot informāciju par savu naktsmītni publiski pieejamās interneta vietnēs, informācijai ir jābūt konkrētai un pārdošanu veicinošai. Potenciālajam klientam izlasot šādu parakstu par nakstmītnes numuriņu cenām nav ne jausmas, kāda ir sezona, kāds noslogojums un kāda tad īsti ir numuriņa cena, ko klientam prasīs samaksāt. Papildus rodas neuzticiba uzņēmumam, jo pastāv risks, ka cenas mainās teju ik pa dienām.

Īss apraksts: Kļūda ir iespēju (facilities) uzskaitījums: Sauna, džakuzi, biljards, trenažieri, telpas banketiem un semināriem, terase, piknika vieta, grili, āra kamīns.

Komentārs: Ārkārtīgi grūts uzdevums ir izveidot teicamu iestades parkastu 140 zīmēs, ko nereti ir pierādījis twitter. Tāpat ir ar īsu iestādes aprakstu, kas jāveido 1-2 teikumus garš tā, lai izceltu piedāvājumu.

Veidojot nelielu aprakstu par iestādi, ieteikums ir uzsvērt atšķirīgo attiecībā pret konkurentu piedāvātajiem pakalpojumiem. Minot Siguldas piemēru – viesnīca Ezeri izceļas ar SPA pakalpojumiem, Aparjods ar lielisko restorānu, bet viesu nams Villa Aberta ir vienīgā dizaina naktsmītne Siguldas klusajā rajonā.

Aparksts. Oriģināla dizaina viesnīca Siguldas “Šveices” vidū ar īpašiem numuriem dažādām gaumēm. Sauna, džakuzi, trenažieri, telpas banketiem un semināriem, atpūtas zāle, biljards, dažādas aktīvās atpūtas iespējas. Piknika vieta, āra kamīns un grili, terase, auto noma, velo noma. Royal (karaliskais) numurs ar džakuzi vannu.

 Komentārs. Veidojot garāku aprakstu jāņem vērā vairāki faktori, kas noteiks potenciāla klienta izvēli – tā ir atrašanās vieta, iekļauto un papildpakalpojumu klāsts, kā nokļūt līdz naktsmītnei. Vēl viena svarīga lieta – neviesn mūsdienās nelasa palagus. Tātad, apraksts jāveido īss, konkrēts, potenciālā klienta uzmanību piesaistošs un pārdošanu veicinošs.

Mans ieteikums ir nepaslinkot un veltīt dienu laika, lai izpētītu tuvākajā apkārtnē esošo naktsmītņu veidotos aprakstus par savu iestādi. Paskatīties kā aprakstus veido citi, kas ir tās lietas un īpašības, kas tiek uzsvērtas, lai izceltos citu vidū. Kāda ir teikumu uzbūve un struktūra, domājot par labskanīgumu.

Padomāt par savu iestādi no citas perspektīvas, maksimāli iejūtoties klienta lomā par piemēru ņemot sev interesējošos faktorus naktsmītnes izvēlē.  Kas ir tā oga, kas tavu iestādi atšķir no konkurenta – atrašanās vieta, tūrisma objektu tuvums, dizains, serviss, pakalpojumi, klientu atsauksmes, personīga pieeja katram klientam. Izmantojies apkārtnē esošos objektus, lai izceltu sevi.

Iesaku ielūkoties Riga In Sight vai Riga in your pocket vai jebkurā citā ceļvedī, lai iepazītos ar citu iestāžu aprakstiem. Tie ir īsi, bieži vien 3 – 4 teikumu, kas raksturo, gan pašu iestādi, gan tās interjeru un piedāvāto pakalpojumu klāstu, neaizmirstot izcelt īpašo un atšķirīgo.

Nobeigumā vēlos vēlreiz akcentēt – izpratne par iestādi un spēja palūkoties uz to no klienta skatu punkta, palīdzēs izveidot maksimāli pārdomātu aprakstu. Steigā veidots apraksts tikai tāpēc, ka to vajag, nepalīdzēs tev pārdot numuriņu vai galdiņu restorānā.

Šīs ir manas pārdomas par aprakstu veidošanu naktsmītnei, un būšu ļoti pateicīga, ja arī tu dalīsies pieredzē, kā veidot aprakstu par iestādi veiksmīgāk.

The Rasmus un Lauris Reiniks Allažos

Kas to būtu domājis, ka Allaži ir krietni ievērojamāks miests kā uz pirmo brīdi varētu šķist. Jau pagājušajā nedēļā iemestais āķis izbraukt Allažus ar velosipēdiem bij uzķēris pirmās kārās zivis un tā nu vakarā, pēc septiņiem, minām pedāļus, lai tiktu uz priekšu.

Sākām mēs Siguldā pie T/C “Šokolāde” un jau pēc minūtēm 15 bijām pie Allažu baznīcas Stīveros. Aiz baznīcas tieši pa labai ir zemes ceļš pa kuru jābrauc pāris desmiti metru līdz zīme norāda uz Mežmuižas jeb Kaļķugravas avotiem. Te nu mums pirmā tikšanās ar skudru pūzni un ievērojamajiem ozoliem, kuru pakājē Lauris Reiniks uzņēmis mūzikas video dziesmai “Sirds saged neparasti”.

Paši avoti iespaidīgi kā vienmēr. Izskaitīju un pārliecinājos, ka to skaits joprojām ir 7 un ūdens, kas traucas lejā pa akmeņaino nogāzi, mierīgi atdusas Dzintaru ezeriņā. Skaidrais avota ūdens apmeklētāja acīm atklāj zilos mālus, kas kopumā veido lagūnas butaforiju.

Laika gaitā apkārtne ir sakopta, ir izveidota biotopu taka un piknika vieta, kur atpūtniekiem paslēpties no ikdienas steigas un rūpēm, lai mierīgi papusdienotu klusā dabas nostūrī.

Tālāk devāmies aplūkot Černausku ozolu, kas ir ne vien aizsargājams dižozols, bet arī mājvieta aizsargājamai skudru sugai, kas tiek dēvētas par spožajām skudrām. Koka dobumu tās apsēdušas no vienas vietas. Ja salīdzinām tās ar meža vai dārza skudrām, tad spožās skudras šķiet gurdenas un nesteidzīgas. Arī mūsu klātbūtne tās necik neiztraucēja.

Turpinot ceļu uz priekšu un nogriežoties pa kreisi uz Inčukalna ceļa, nonācām līdz Černausku akmenim, kas savulaik bijusi ievērojama kults vieta. Tā apkārtnē aug vairākas egles ar diviem stumbriem. Enerģētiska vieta. Par nožēlu jāatzīst, ka jaunas enerģijas uzņēmšanā nesekmējās kā plānots, jo odi tiešām nelikās traucēti, kad mēģinājām tos atgaiņāt visos iespējamos veidos. Tā nu atzinām par prātīgo turpināt ceļu, lai apskatītu Ezernieku karsta kritenes.

Diemžēl kritenes atrodas privātīpašumā, tāpēc brīva pieeja tām ir liegta. Un tomēr, apmeklētājam labi redzamā vietā ir informācija par tālruņa numuru uz kuru zvanīt, ja tomēr vēlies apskatīt kritenes.

Tici vai nē, bet maršruta pirmajā galapunktā nonākam līdz šķunim, kurā somu rokgrupa The Rasmus ir filmējusi video dziesmai Sail away

Pēc četrām stundām nesteidzīgais velo brauciens pa Allažiem ir beidzies. Domas jau raisās ap nākamajām takām, ko iepazīt braucienā ar velosipēdiem.

TAVA ir publicējusi vairākus video kā veidot “Best enjoyed slowly” produktus ārpus Rīgas

Tūrisma attīstības valsts aģentūra interneta vietnē http://www.tava.gov.lv ir nopublicējusi vairākus video materiālus no apmācību semināra Madonā,  ar mērķi iepazīstināt nozares censoņus ar profesionāļu ieteikumiem un pieredzi kā veidot, attīstīt un pārdod tūrisma produktus. Kā relīzē teikts: “Video materiāli ir domāti plašam tūrisma pakalpojumu sniedzēju lokam – izklaides un aktīvās atpūtas organizatoriem, tūrisma objektiem, naktsmītnēm, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tūrisma informācijas centriem, pašvaldību pārstāvjiem, tūrisma aģentūrām un operatoriem.”

Skumji paliek, kad jāsaka, ka lielākā daļa prezentāciju ir vairāk vērstas uz atskaiti par paveikto vai iepazīstināšanu ar sevi, kā jaunu produktu izveidi un to pārdošanu. Semināra tēma, gatavojot prezentācijas, netiek ņemta vērā. TAVA vadītāja prezentācijai atļaujos pārskriet pāri, par cik tā gada laikā dzirdēta vairākkārt. Bet… mani tiešām pārsteidz komentārs par Latvijas karti, kurā ir neliels apraksts par katru no novadiem. Šoreiz tradicionālās ceļu kartes vietā ir izmantota ģeogrāfiskā karte. Iegansts it kā vienkāršs – karte radīta ar mērķi izraisīt emocijas, tā nav domāta ceļošanai. Domāju, ikviens man piekritīs, ka kartes galvenā funkcija ir tās funkcionalitāte ceļojot. Un tad nu nevaru saprast, smieties vai raudāt, kad tūrists prasa Latvijas karti Siguldā, lai saprastu kā nokļūt Līgatnē, bet man ir zaļā ģeogrāfijas karte.

Skumji, jo pamatoti rodas jautājums – ko gan semināra apmeklētāji iegūst? Cik maksā katra laiks attiecībā pret iespējamo labumu no semināra? Vienīgā vērtīgā informācija dienu garā seminārā ir TAVA organizētie pasākumi un iespēja izmantot šo institūciju, sadarbības veidošanai un attīstīšanai.

Ar savu prezentāciju patīkami pārsteidz Brigita Strode, pastāstot kādam ir jābūt produktam, lai to varētu pārdot ārvalstu tūristam. Katram slaidam tiek pievērsta tieši tik liela uzmanība cik nepieciešams, lieki neizplūstot visiem zināmos faktos. Semināra dalībniekiem rodas priekšstats par to, kas ir precīzi definēta vīzija, mērķi un kādām detaļām pievērst uzmanību, lai pārdotu savu produktu, kas lielākoties arī ir uzņēmēju problēma Latvijā. Pēc definīcijas zinām, uz papīra neprotam uzlikt.

Tas, ko es gaidu no semināra vai kādas prezentācijas ir mazāk liekvārdības un vairāk reālu darbu. Nevis gadu malt vienu un to pašu, bet visiem klātesošajiem parādīt, kas ir izdarīts un, ja runa ir par jauniem produktiem, tad arī akcentēt jaunumus un izskairdrot, kā produkts ir radies un kā tas tiek virzīts tirgū. Gribas, lai uzsvars tiktu likts uz jauniem radošiem risinājumiem, kas parāda, ka pasaule nav tikai melnbalta, tā ir ar krāsām, skaņām un emozijām pārpildīta platforma.

Iesaku ikvienam ieiet TAVA lapā, lai noskatītos prezentācijas. Tostarp aicinu izvērtēt gan prezentāciju saturu, gan pašus prezentētājus.

Nobeigumā gribu padalīties ar 130 idejām, kas atrodamas Hotel Marketing Strategies veitnē, veiksmīgākas viesnīcas mārketinga stratēģijas izveidē. Daudzas mums visiem ir zināmas, bet kāda iespējams rosinās atrast un izmēģināt jaunus paņēmienus.

Tūristu ērtībām Pēterburgā ir ieviests bezvīzu režīms

2010. gada 13. jūlijā Pēterburgu apmeklējis rekordliels tūristu skaits – 10 030 tūristu, kas pilsētā ieradušies ar kruīza kuģi. Straujais tūristu skaita pieaugums skaidrojums ar grozījumiem likumā  “О порядке выезда из РФ и въезда в РФ” (Kārtība, kādā iebrauc Krievijas Federācijā un izbrauc no Krievijas Federācijas), kas veikti 2009. gada maijā. Tie nosaka, ka tūrists var ierasties pilsētā un uzturēties tajā 72 stundas, neiegādājoties vīzu.

Eiropieši un tūristi, kas raduši ceļot bez vīzām, nu izmanto iespēju, lai apmeklētu Eiropu Krievijā. Nepilna gada laikā, pēc režīma ieviešanas, pasažieru skaits, kas ieradušies Pēterburgas ostā ir divkāršojies.

Tūrisma aģentūras, kas strādā uz izejošo tūrismu uz Baltijas un Skandināvijas valstīm, izmanto iespēju un veido jaunus maršrutus vai papildina esošos tiem klāt pievienojot Pēterburgas apskati – kruīzs līdz Pēterburgai, atpakaļ caur Helsinkiem un Baltijas valstīm. Savukārt no vietējām tūrisma aģentūrām, kas strādā uz ienākošo tūrismu, sagaida jaunu tūristu piesaisti pilsētai, piedāvājot gan jaunus tūrism pakalpojumus, gan jaunus maršrutus.

Tuvākajā nākotnē bezvīzu režīmu iecerēts paplašināt vēl vairāk. Jau šobrīd tiek strādāts pie tā, lai avio tūristiem, kas ieradušies Pēterburgas lidostā Pavlovā, būtu tie paši bezvīzu režīma noteikumi, kas kruīza kuģiem.

Vēl pēc gada bezvīzu režīmu plānots ieviest „Allegro” ātrgaitas vilciena pasažieriem, kas šobrīd savieno Pēterburgu ar Helsinkiem.

Mums ir jāizmanto šis bezvīzu režīms un jāstrādā pie tā, lai kruīza kuģi piestātu Rīgas ostā.

Avots: www.baltinfo.ru

2011. gada pirmajā ceturksnī tūrisma nozarē vērojama augšupeja. Siguldas piemērs.

Eiropas ceļojumu komisija (European Travel Commission (ETC)) ir publicējusi pārskatu par šī gada pirmā ceturkšņa rādītājiem tūrisma nozarē. Kā liecina iegūtie dati, tūrisma nozare ir piedzīvojusi augšupeju, ko apliecina tūristu skaita pieaugums gandrīz visās Eiropas valstīs. Gan aviopārvadātāji, gan viesnīcas apliecina, ka tūristu skaits šogad ir pieaudzis vienmērīgāk kā 2010. gadā, lielāko pieaugumu uzrādot gada pirmajos divos mēnešos.

Līdz ar tūristu skaita pieaugumu, pieaug arī viesnīcu cenas. ETC prognozē mērenāku tūristus skaita pieaugumu šogad salīdzinājumā ar 2010. gadu, kas lielā mērā skaidrojams ar degvielas cenu pieaugumu, kas ietekmē kā tiešās, tā netiešās izmaksas.

To valstu starpā, kas ir uzrādījušas datus par tūristu skaita izmaiņām 2011. gadā, lielākā daļa no tām ir piedzīvojusi izaugsmi, kas izpaužas gan kā tūristu skaita pieaugums, gan kā uzturēšanās laika pagarinājums. Iegūtos datus apstiprina informācija par viesnīcu kopējo noslogojumu Eiropā.

Kā tas viss izskatās Latvijā? Dodos tieši uz CSP mājas lapu, lai ielūkotos pirmā ceturkšņa statistikas datos. Kā ierasts mani nepārsteidz informācijas neesamība. Bet, par spīti tam, varu pastāstīt kā tas viss izskatās Siguldā.

Šī gada janvārī patīkams pārsteigums. Tūristu skaits no Krievijas vien ir lielāks kā ienākošo tūristu skaits Siguldas novada TIC 2010. gada janvārī kopā, kā rezultātā apmeklētāju skaits Siguldas novada TIC ir palielinājies par aptuveni 101, 18%. Vērtējot apmeklētāju skaita izmaiņas Siguldas novada TIC pirmajā ceturksnī, jāsaka ka tas ir pieaudzis par 55%, kas skaidrojams gan ar tūristu skaita pieaugumu no Krievijas, gan ar dalību starptautiskajās tūrisma izstādēs mērķtirgos.

Pirmie gada mēneši pagāja saspringtā darbā, gatavojot materiālus tūrisma izstādēm. Pirmo reizi 5 gadu laikā, tika skaidri definēta mērķauditorija uz kuru strādājam. Šoreiz pilnīgi visu tūristu vietā tika skaidri definēta auditorija – jauni, aktīvi cilvēki un tūrisma aģentūras kā sadarbības partneri. Informatīvie materiāli tika veidoti uzsvaru liekot uz unikālajām aktīvās atpūtas iespējām, kas ir pieejamas tikai Siguldā – gumijlēkšana, Aerodium un nobraucieni ar bobsleja kamanām.

Jau iepriekš esmu minējusi, ka Latvijas stendam šogad ir izdevies piesaistīt uzmanību, tas ir atšķīries un izcēlies uz kopējā starptautiskajās tūrisma izstādēs esošo stendu fona. Tieši tāpat ir ar S!GULDA AIZRAUJ jauno bukletu, kas ar vienkāršo, bet vienlaikus izteiksmīgo attēlu piesaistīja uzmanību un momentāli nodeva ziņu – ekstrēma atpūta Siguldā.

Nianses. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, tikai veidoti divi, teju identiski bukleti. A4 formāta buklets tika veidots tūrisma nozares profesionāļiem, savukārt mazais A5 buklets tikai veidots izstādes apmeklētājiem. Uz katru izstādi tika noteikta konkrēta tirāža – 200 gab. A4 bukleti un 2000 gab. A5 bukleti. Papildus bukletiem tika izveidotas papīra vardes, kuras vienā pusē ir karte, bet otru pusi rotā izteiksmīgs attēls. Lieki teikt, ka tie, kas nepaņēma bukletu, paņēma vardīti.

Pirmais tūrisma tirgus, kurā piedalījāmies, ir Somija. Liekot akcentu uz piedāvājumu jauniem un aktīviem cilvēkiem, apmeklētājiem domātajā bukletā netika iekļauta karte un informācija par viduslaiku pilīm, uzsvaru liekot tieši uz aktīvo atpūtu. Kāds ir rezultāts? Buklets viennozīmīgi piesaistīja uzmanību. Izvērtējot stenda apmeklētāju intereses ir skaidrs, ka somu tūristam piemērotāka ir atpūta dabā vai kultūrvēsturiskais mantojums, vienlaikus uzmanību pievēršot velotūrismam, kempingiem, dabai un nacionālajiem parkiem ar to piedāvājumu tūristiem. Izstāde parādīja, ka karte bukletā ir nepieciešama, tāpat arī informācija par pilīm.

Gatavojoties dalībai nākamajās izstādēs, bukletā tika iekļauta karte un informācija par kultūrvēsturisko mantojumu.

Ko es iemācījos.

1. Maza tirāža ļauj būt elastīgiem un gataviem veikt izmaiņas jebkurā brīdī. Šī ir viena no neskaitāmajām lietām, ko esmu iemācījusies strādājot TIC jaunās vadītājas padotībā. Ja līdz šim tika izstrādāts makets, sadrukāti n-tie tūkstoši bukletu 4 valodās un dalīti visu gadu (ja pietika), tad tagad es redzu, ka šo pašu darbu ir iespējams darīt pakāpeniski, pielāgojoties katram tūrisma tirgum. Pamatmakets ir izveidots un veikt tajā izmaiņas ir vienkāršāk, kā gaidīt nākamo gadu, lai taisītu jaunu bukletu. Bukletus var sadrukāt pēc nepieciešamības, turklāt nerodas pārpalikums, ja tie netiek savlaicīgi izdalīti. Nenoveco informācija, ietaupās nauda.

2. Lietuvas un Igaunijas izstādēs piedalījāmies ar savu stendu. Informācijas sadrumstalotība un bukletu daudzveidība parādīja to, ka izstādes apmeklētājs labprātāk paņem kopējo informāciju par tūrisma piedāvājumu reģionā, kā savāc pilnu maisu ar bukletiem. Igaunijā popularizējām gan tūrisma sezonas atklāšanu 1. maijā, gan Latvijas Stādu parādi, kā rezultātā tika atvestas vismaz divas tūristu grupas no Igaunijas uz stādu aprādi, kā arī bija jūtams skaits tūristu no Igaunijas, kas bija uz Siguldu atbraukuši, lai skatītu Latvijas stādus un augus.

3. Gatavojot tūrisma materiālus, tie ir jāsagatavo prioritāro mērķtirgu valstu valodās, kas atvieglo informācijas nodošanu un palielina sapratni par tūrisma iespējām reģionā.

4. Maza papīra varde reizēm ir vērtīgāks tūrisma informācijas nesējs, kā buklets – aizraujoša un amizanta tā piesaistīja uzmanību, radīja stenda apmeklētājos prieku un vēlmi to aiznest uz mājām.

Dalība starptautiskajā tūrisma izstādē MATKA Helsinkos

No 20.-23. janvārim Helsinkos (Somijā) norisinājās ikgadējā starptautiskā tūrisma izstāde MATKA 2011 (Ceļojums 2011). Šoreiz ierakstu sākšu ar nelielu citātu, kas pieejams Tūrisma Attīstības valsts aģentūras mājas lapā: “TAVA vērš uzmanību, ka Somija ir viens no augsti prioritārajiem mērķa tirgiem, popularizējot Latviju kā ceļojuma galamērķi. Pēc Centrālās Statistikas biroja datiem 2010.gada pirmajos 3 ceturkšņos Somijas tūristi uz Latviju ieņem 4.lielāko skaitu (aptuveni 66 000 apmeklētāju jeb 9% no kopējā tūristu skaita). Somijas tūristu skaits šajā periodā ir palielinājies par 13.4% salīdzinājumā ar 2009.gada tā paša laika periodu. TAVA mārketinga aktivitātes šogad paredz gan populāru Somijas mediju vizītes, gan citas mārketinga aktivitātes Somijas tirgū. (Avots: http://tava.gov.lv/akt/index.php?akt_id=576)“.

Vispirms par pozitīvo. TAVA izstādē prezentē Latviju ar jaunu stendu ar devīzi „Best enjoyed slowly” (Izbaudi nesteidzoties). Tā mērķis ir uzsvērt emocijas, kas saistītas ar Latviju – nesteidzīgu, mierpilnu un iedvesmojošu atpūtu. Man par pārsteigumu stends patiešām izcēlās uz pārējo valstu stendu fona.  Tā atrašanās vieta bija izvēlēta veiksmīgi, līdz ar to stends bija viegli pamanāms, sasniedzams un pieejams lielam apmeklētāju skaitam. Vairāki apmeklētāji  to fotogrāfēja, un  mediji filmēja un aicināja uz intervijām. Jāsaka gan, ka citas valstis nebija padomājušas par stenda vizuālo identitāti. Lielākoties stendi bija ļoti līdzīgi un savā starpā viens no otra neizcēlās.

Par negatīvo.

1. Lai gan stends bija aprīkots ar LCD monitoriem, abos rādīja vienu un to pašu filmu. Ja pieņem, ka stenda apmeklētājs pie stenda pavada vidēji 30 – 60 sekundes, tad tam nebija iespējams video ieraudzīt visu piedāvājumu, kas tajā iekļauts. Un tomēr, ik pa laikam rādīja īsto sižetu īstajā brīdi – stāstu par Aerodium un fonā lidojums.

2. Nebija padomāts par apmekletāju uzmanības piesaistī un iesaisti. Piezīmēšu, ka TAVA jau vairākus gadus pēc kārtas piedalās dažādās tūrisma izstādēs valstīs, kas tiek uzskatītas par augsti prioritārajiem tirgiem. Mani pārsteidza faksts, ka nebija padomāts par priekšnesumu vai ko citu, kas piesaistītu apmeklētāju uzmanību. Tātad, pēc tam, kad kāda latgaliešu kopa pieteicās sniegt priekšnesumu Latvijas stendā, tas tika noorganizēts.

Kā piemēru minēšu Viking Line, kuru stendā divi pāri dejoja (šķiet, ka kubiešu dejas) un kāda sieviete tina cigārus no tabakas lapām. Apmeklētājiem, kuri stāvēja pie stenda izdalīja ielūgumu kartiņas, kuras atdodot atpakaļ, varēja degustēt uzkodas stendā.

3. TAVA popularizē Latviju kā pievilcīgu tūrisma galamērķi, tajā pašā laikā trūkst somu tūristus interesējoša informācija: kā nokļūt (lidojumi, prāmji, sabiedriskais un privātais transports), Latvijas karte (vēlams somu valodā, jo liela daļa izstādes apmeklētāju nekomunicē angļu valodā), kempingu karte, velomaršrutu kartes, informācija par nacionālajiem parkiem Latvijā un to piedāvājumi, militārais mantojums, medības.

4. Brīžiem vai pat ļoti bieži radās iespaids, ka  atsevišķiem izstādes dalībniekiem trūkst motivācija jeb interese pašiem popularizēt savu pilsētu. Vai gluži pretēji: komentārs “Nesaki ka tā ir reģiona karte, saki ka tā ir Latvijas karte” mani, ja godīgi, šokē. Cilvēki nav idioti un lieliski saprot, ja to rokās nonāk daļa no Latvijas karte.

Vērtējums.

Kopumā dalību tūrisma izstādē vērtēju kā veiksmīgu. Izstādes dalībnieki ļoti mērķtiecīgi ņem informāciju par interesējošo galamērķi, kas liek secināt, ka tūristu skaits no Somijas šogad palielināsies. Lielai daļai ir skaidrs kur un kad dosies, cik ilgu laiku plāno pavadīt un kādā veidā plāno nokļūt vēlamajā galamērķī. No mūsu puses ir jāsagatavo labs piedāvājums, lai motivētu somu tūristu Latvijā uzturēties ilgāk.

Starp izstādes apmeklētājiem bija tādi, kuri Latvijā ir bijuši un ir gatavi atbraukt atkārtoti un tādi, kuri plāno braukt uz Latviju pirmo reizi. Daudzi interesējās par Rīgu, Jūrmalu un īpašajiem viesnīcu piedāvājumiem. Lieti noderēs fakts, ka izstādes apmeklētāji komunicē arī krievu valodā, līdz ar to ir nepieciešams sagatavot nelielu informācijas daudzumu angļu un krievu valodās.

Ieteikumi dalībai nākamajās izstādēs.

Mācīties no dalības iepriekšējā izstādē. Saplānot laikus un darbības stendā.  Laicīgi nokomunicēt visu nepieciešamo informāciju ar visiem stenda dalībniekiem. Uzstādīt mērķus. Noteikt ekspektācijas. Analizēt rezultātus. Sagatavot uz apmeklētāju orientētu piedāvājumu.

Šāds izskatījās stends.

 

Ieteikumi brošūras izgatavošanai

Šoreiz sākšu ar vēlējumu jaunajā gadā! Lai piepildās it viss iecerētais un, lai pasaule ir tavs iedvesmas avots!

Ir sācies jauns gads! Jauni pasākumi, jaunas izstādes un jaunas aktivitātes. Visi 12 mēneši ir uzlikti uz papīra. Tie visi ir papildināti ar būtiskākajiem pasākumiem šajā gadā un plānotajām mārketinga aktivitātēm.

Šoreiz gribu dalīties zināšanās bukleta izstrādē. Bet pirms tam gribu pateikt, ka viens pats cilvēks nekad nevar nonākt pie lieliem panākumiem. Ir vajadzīga laba komanda. Tāpēc, gatavojot bukletu, nekautrējies pajautāt darbinieku, šefa un profesionāļu viedokli. Bet tagad, visu pēc kārtas.

Pirms liec uz papīra savas vēlmes nodefinē sekojošas lietas: kāds ir brošūras mērķis. Vai tas ir paziņot par kādu jaunu produktu/pakalpojumu, atkādināt par sevi bijušajiem klientiem,  iepazīstināt ar sevi potenciālajiem klientiem vai palielināt pārdošanas apjomus, piedāvājot kādu atlaidi vai citu bonusu??? Pat tad, ja tava atbilde uz šo jautājumu ir ienākumu palielināšana, tev jazina, kā to panākt.

Nākamais uzdevums ir mērķauditorijas definēšana. Atceries likumsakarību – ir pieprasījums, ir piedāvājums. Otrādāk ne vienmēr strādās kā iecerēts.

Pēctam, kad mērķauditorija ir nodefinēta, ir nepieciešams atrast izplatīšanas kanālus. Kur un kā izplatīt brošūras. Kā brošūra nonāks potenciālā klieta rokās?

Manā gadījumā tiek gatavota brošūra viesnīcai/bistro, kuras mērķauditorija ir jauni, aktīvi cilvēki. Brošūras ir plānots izplatīt tūrisma izstādēs, pie sadarbības partneriem, tūrisma informācijas centros, pie vietējiem uzņēmējiem, kuri darbojas tūrisma nozarē. Kur vēl varētu izplatīt? Vēstniecībās, izsūtīt brošūras bijušajiem klientiem (taupības nolūkos var sūtīt pdf formātā), pie ceļojumu aģentiem dažādās valstīs, arodsabiedrībās, lielajās korporācijās, DUS, sporta inventāra veikalos, dažādās interešu organizācijās, ar reģionālo asociāciju palīdzību, viesnīcās un restorānos (ja neesi konkurents).

Brošūra – glezna.

Kad veido brošūru, vienmēr paturi prātā, ka tā ir tevis pārstāvētās iestādes reprezentators. Tai ir skaidri jānorāda uz uzņēmuma biznesu, tā piedāvātajiem pakalpojumiem. Nekad, nekad, nekad nepiekāpies kvalitātes priekšā! Tas ir zīmogs uz tavas pieres! Augstas kvalitātes profesionāli izstrādāta brošūra radīs labu iespaidu par pašu uzņēmumu. Sadarbojies ar profesionāli izstrādājot brošūru.

Būs nepieciešams veikt mājas darbu. Izpēti līdzības brošūrās. Kuras piesaista tavu uzmanību? Kāpēc? Kā tavs uzņēmums izskatītos šādā brošūrā? Vai tā izcelsies un būs pamanāma vai gluži pretēji, tā pazudīs krāsu jūrā? Atceries – veiksmīgi izstrādāta brošūra palielina ienākumus, paplašina patērētāja interesi par uzņēmumu un pamudina to uz rīcību. Brošūras vāks ir pārdošanas atslēga. Tam ir jāpiesaista uzmnība un jāvizualizē produkts, kas tiek pārdots.

Iekšlapas pilda sekojošu funkciju. Tās paplašina patērētāja interesi par uzņēmumu, skaidri norādot uz tā ieguvumiem un sniedz atbildes uz iespējami vairāk potenciālajiem jautājumiem. Pēdējā rindkopa aicina rīkoties – piezvanīt, nosūtīt e-pastu vai kā citādi interesēties par uzņēmumu. Tas ir aicinājums uz līdzdarbošanos, lai brošūras lasītājs taptu par klientu.

Pirmā lapa jeb vāks ir pati svarīgākā brošūras lapa. Tas piesiasta uzmanību, definē tēmu un padara lasītāju pietiekami ziņkārīgu, lai tas gribētu ieskatīties brošūras iekšlapās. Tajā pašā laikā vākam ir jābūt vienkāršam, ar vienu ziņu.

Vāks ietver sekojošu informāciju: uzņēmuma nosaukumu, tā atrašanās vietu un produktu/pakalpojumu, kas tiek pārdots.

Pētījumos ir pierādīts, ka centrālais punkts atrodas 1/3 lapas no augšas nedaudz pa kreisi. Vispareizāk informāciju par nosaukumu, atrašanās vietu un produktu ir izvietot lapas pirmajā trešdaļā. Atlikušās 2/3 izmanto produkta vizualizācijai.

Vāka pirmā teksta līnija var tik izmantota kā ievadteksts. Tas lasītājam palīdz vizualizēt sevi uzņēmuma piedāvātajā pakalpojumā. Ievadteikumam jābūt specifiskam un aprakstošam.

Lietojot „Jā” faktorus: Enjoy, Vacation at, Join the excitement at, Prepare for action – lasītājs tiek iedrošināts domāt par papildpakalpojumiem. Tiek radīta sajūta, ka tiks iegūta jauna pieredze.

Iekšējās lapas.

Apraksti klienta ieguvumus. Piemērs: tu nevis pārdod prāmja biļeti, bet gan iespēju skatīt mežonīgas dabas saspēli ar apkārtējo vidi un izbaudīt skaistākās vietas bez pastaigas vai brauciena automašīnā.

Liec akcentu uz patērētāja interesēm un izveido pārdošanas ziņu personisku. Reklamē patērētāja ieguvumus kā kaut ko unikālu un tikai tavam uzņēmumam raksturīgu. Ar ko tu atšķiries/izcelies uz apkārtējo fona? Kāpēc, lai kāds ietu pie tevis?

Novērtē savu biznesu caur patērētāja acīm. Ar ko tu atšķiries no citiem. Ko tu dari, lai tevi atcerētos vēl ilgi pēc aizbraukšanas? Kāpēc, lai patērētājs ieteiktu tevi saviem draugiem?

Brošūrai jābūt tiešai un tekstam īsam. Atbildi uz iespējami vairāk jautājumiem, kurus lasītājs gribētu uzdot. Izmanto bildes, lai vizuāli attēlotu savu pakalpojumu. Ietver bildes ar cilvēku tuvplāniem, kuri izbauda/priecājas par tavu pakalpojumu.  Attēliem ir jāstāsta stāsts ar tieši tik daudz teksta, lai atbalstītu ziņu, ko tu centies pateikt.

Brošūrai ir jāsatur sekojoša informācija šādā secībā:

Galvenais produkts izskaidro kādus pakalpojumus nodrošina uzņēmums

Īpašās priekšrocības. Īpaši pakalpojumi, ko uzņēmums piedāvā patērētājiem. Nakts filmas, dzīvā mūzika brīvdienās, atrašanās vieta, netālu populārākajiem tūrisma objektiem, liels stāvlaukums, ģimenes pusdienas, iepirkšanās utt.

Parastās priekšrocības. Kādam vecumam orientēts bizness, vai tas ir sezonāls, īpašie piedāvājumi – makšķerēšana, jūras velšu ēdieni utt.

Atpūtas iespējas. Iekļauj visas atpūtas un izklaides iespējas uzņēmumā un tā tuvumā pieejamās. Noteikti jāiekļauj informācija par tūrisma objektiem, sporta pasākumiem, festivāliem, parādēm utt.

Atrašanās vieta. Lasītājam viegli saprotamā veidā norādi uzņēmuma atrašanās vietu. Karte, kurā iezīmēti galvenie ceļi, norādīts attālums no galvaspilsētas, lidostas, citām lielākajām pilsētām. Kartei ir jābūt precīzai un viegli nolasāmai.

 

Cenas. Cenas brošūrās neprintē, jo tās var mainīties. Cenas uzdrukā uz atsevišķa papīra, kuru ieliksi brošūrā.

Mugurpuse.

Pēdējai lapai ir jānoslēdz pārdošana. Liec lasītājiem rīkoties. Pastāsti, kas lasītājam ir jādara, lai varētu izbaudīt tevis piedāvātos labumus. Lūdz pieteikt rezervāciju līdz kādam konkrētam datumam, vai pievieno kuponu, kurš jāatgriež tavā uzņēmumā, lai saņemtu papildus informāciju un varētu izmantot piedāvājumu. Piedāvājums, no kura lasītājs nevar atteikties – piemēram „rezervē līdz 31. maijam un saņem 10% atlaidi!”

Kad lasītājam ir pateikts, kas jādara, ir nepieciešams dot sekojošas norādes. Obligāti jānorāda adrese un tālruņa numurs. Izplēšamie kuponi ir labi, bet uz tiem nedrīkst printēt karti. Karte jāprintē uz bukleta, jo tā noderēs, meklējot uzņēmuma atrašanās vietu.

Aicini iegādāties tavu produktu!

Dizains labai brošūrai.

• Vienkārša. Vairāk brīvas vietas.
• Atšķirīga, ja iespējams (dizains that stands out)
• 4×4 krāsas
• Radīt iespaidu caur bildēm un faktiem
• Uzsvars uz kvalitāti
• Atceries par savu mērķauditoriju
• Viena pārdošanas ziņa.

Neparastākās un dīvainākās viesnīcas pasaulē

Šodien, ierodoties darbā, rokās paņēmu šī mēneša wallpaper – žurnāls par mākslu, dizainu, modi, interjeru un dzīvesstilu. Kāpēc, lai kāds lasītu wallpaper? Tas iedvesmo! Starp simtiem reklāmu, kuras ir izvietotas viena pēc otras, ir arī idejas un iedvesma ieslēptas mini rakstos, kuros vairāk par 10 teikumiem grūti atrast. Bet ne par to šoreiz ir stāsts.

Manu uzmanību piesaistīja arhitektu firma Group8, kuras arhitekti ofisa iekārtošanā ir izmantojuši neticamu iekārtu – kravas pārvadājumu konteineri. Un tieši šajā brīdī es ne mirkli nevilcinoties iegāju group8 mājas lapā, lai apskatītu šo ofisu. Pirmais par ko iedomājos – kāpēc gan šādā konteinerā nevarētu izveidot neparastu viesnīcu?  Līdz šim brīdim ne mirkli nešaubījos, ka viesnīca nav tūrista galamērķis. Tā ir tāds kā starpnieks, kurš nodrošina  tūristam tik ļoti nepieciešamo pakalpojumu – miegu un dušu. Un tomēr, vai ir iespējams lauzt šo stereotipu un izveidot tādu viesnīcu, lai tā kādam būtu galvenais iemesls, lai ceļotu?  kā izrādās, pasaulē ir neiedomājami daudz viesnīcas, kuras noteikti var būt tūristu galamērķis.

Šajā rakstā ir apkopota informācija par 11 neparastākajām viesnīcām pasaulē. To skaitā ir zemūdens viesnīca, kas pirmstam ir kalpojusi kā zemūdens pētniecības laboratorija. Šobrīd tā var uzņemt 4 personas un viena nakts tādā viesnīcā maksā 345 dolārus. Pa kreisi ir Jules Undersea Lodge. Tai blakus bildē attēlots kāds luksusa klases restorāns,  kurš aicina nobaudīt maltīti zemūdesn valstībā, iespējams tapis iespaidojoties no Jules.

Ja tu domā, ka pārsteigsi kādu ar ideju veidot viesnīcu alā, nesapriecājies, jo jau uz šo pašu brīdi pasaulē ir vairākas ekskluzīvas viesnīcas, kuras ir izvietotas alā. Iespējams tu pārsteigsi ar viesnīcu alā, kura atbilst akmens laikmetam.

Wigwam Motel piedāvā iespēju tūristiem nakšņot indiāņu teltīs jeb vigvamās. Šobrīd ASV ir pieejami trīs šādi kempingi. Cena no 60 dolāriem par nakti.

Par viesnīcām kokos reiz jau rakstīju. Kā rādās nebūšu kļūdījusies ar apgalvojumu, ka šī tendence izplatās un viesnīcas kokos kļūst populāras. Neskatoties uz to, esmu joprojām par viesnīcu – štābiņu,  jo luksusa klases viesnīcas kokos nav trūkums. Kā ir ar štābiņiem?

Treehotel iet vēl tālāk un tūristiem piedāvā viesnīcu – ligzdu, saunu kokos, kabīnes izvietotas kokos, NLO  un vēl un vēl. Šo neparasto viesnīcu atradīsiet Zviedrijā.

Bolīvija pārsteidz ar viesnīcu, kura ir pilnībā izveidota no sāls. Sāls ir izmantots gan būvniecībā, gan intejerā padarot to par sāļāko viesnīcu pasaulē.

Pavisam nesen Lonely Planet iekļāva Liepājas karaostu kā Best in travel 2011 objektu, kurš noteikti jāapmeklē. Šķiet, tu jau nojaut par ko būs runa. Par viesnīcu cietumā. Un pasaulē šādas viesnīcas ir vairākas, ieskaitot mūsu mīļo Liepāju.

2009. gadā Siguldā bijušajā ūdenstornī, kurš savulaik kalpoja kā ūdens glabāta tvaika vilcieniem, tika izveidota mākslas galerija. Vācijā 130 gadus ir bijis lielākais ūdenstornis Eiropā. Šobrīd ūdenstornis ir pārtapis luksusa klases viesnīcā, kura izvietota kultūrvēsturiskā objektā. The Hotel im Wasserturm.

Kad ir redzēts tik daudz piemēru, kā vēl tu iekārotu savu viesnīcu, lai tā kļūtu par tūristu galamērķi? Kā būtu ar viesnīcu, kura piedāvā vairākus desmitus neparasti iekārtotus numuriņus katru citā stilā, reizēm istaba ir nesaprotamu krāsu sajaukums, reizēm haoss. Šo viesnīcu atradīsi ASV.

Kosmosa tūrisma fani var gatavoties iekarot pirmo viesnīcu kosmosā, kura būs pieejama jau 2012. gadā.

Kādu laiku atpakaļ pavisam negaidīti lielu popularitāti ieguva dzīvnieku mīļotāji, jo gluži kā sēnes pēc lietus, pāris gadu laikā atvērās neskaitāmas sabiedriskās ēdināšanas iestādes, veikali un viesnīcas cilvēkiem ar mājdzīvniekiem. Kā izrādās viesnīcu biznesam šī tendence nav gājusi secen un ir radīta viesnīca Zelta zivtiņām. Šajā 5* viesnīcā ir atsevišķi tenisa korti, pludmale, kura aprīkota ar glābējiem, baseins. Šo viesnīcu atradīsi Amsterdamā Shiphol lidostā.

Viesnīca Everland ir izdomājuši risinājumu, kā tavu nakšņošanu kādā no Eiropas pilsētām padarīt neaizmirstamu. Kūniņas tipa konteiners (atļaušos to tā nosaukt) ir aprīkots ar vienu guļamistabu, viesistabu un vannas istabu. It kā nekas īpašs. Ko piedāvā Everland? Šo kūniņu novietot visneiedomājamākajās vietās. Šī visticamāk ir mobīlākā viesnīca pasaulē, tās dizains ir moderns, stilīgs un es pat teiktu, iekārojams.

Pieņemu, ka par šo viesnīcu būs dzirdējis ne viens vien šī raksta lasītājs. Capsule Inn Japānā piedāvā neparastu nakšņošanu kapsulā, kura sastāv no neskaitāmām mikro istabiņām.

Vai varu Jūs lūgt uz pusdienām kopā ar žirafi? The Giraffe Manor ir ekskluzīva viesnīca Dienvidāfrikā, kuras pagalmā ganās žirafes. Tās bez kautrēšanās ielūkosies ēdamzālē brīdi, kad sēdīsies pie galda, lai ieturētu aristokrātisku maltīti.

Das Park Hotel Austrijā piedāvā iespēju nakšņot 10 tonnas smagā kanalizācijas caurulē. Ja šī kanalizācijas caurule būtu vieglāka, ideju varētu papildināt un piedāvāt tūristiem mobilu viesīcu vai viesnīcu, kuru velk pajūgs. Ir vieta izdomai.

Reizēm nekur nav jālido, lai varētu nakšņot viesnīcā, jo tā atrodas lidmašīnā. Elegants dizains, vienkāršība un konforts ir jūtams ik uz soļa.

The Propeller Island City Lodge noteikti ir pazīstama kā neparasta dizaina viesnīca. Es lieku akcentu uz gultām – zārkiem. Viesnīcas īpašnieks Lars Stroschen pats personīgi ir izstrādājis katra numuriņa dizainu.Viesnīca atrodas Vācijā.

Kā pēdējo neparasto viesnīcu sērijā minēšu Kakslauttanen viesnīcu Somijā, kura piedāvā nakšņot īstās sniega iglās, kā arī stikla iglās. Viesnīca atrodas Laplandijā 155 jūdzes attālumā no arktiskā loka. Pievienotā vērtība šai viesnīcai ir iespēja vērot ziemeļblāzmu neizejot no viesnīcas, jo tā ir veidota no stikla.

Tam visma pa vidu ir viesnīcas lasītavās, neparastas un ekskluzīvas SPA viesnīcas dabas rezervuāros, kuros lauvas un ziloņi gozās tev līdzās ik uz soļa. Viesnīcas veidota no ledus arī nav jaunums. Turklāt ir pat tādas ledus viesnīcas, kuras beidzoties ziemai izkūst un nākamajā gadā tiek būvētas no jauna ar citādu dizainu. Kā piemēru minēšu pašmāju centienus. Pagjušogad Cēsīs, Ozolkalns tūristiem piedāvāja iespēju nakšņot sniega viesnīcā, kura bija izveidota zem slēpošanas trases. Gana ekstrēmi, lai gribētos pamēģināt.

Ja es tieši šajā brīdī izdomātu nodarboties ar viesnīcu biznesu, kādu viesnīcu es taisītu? Vai standarta letiņu guļbūvi laukos, meža vidū, vai 4* – 5* viesnīcu, luksusa klases viesnīcu vai dizaina viesnīcu??? Es noteikti meklētu kaut ko neparastu! Kaut ko ar iespēju sniegt jaunu pieredzi. Viesnīcu – galamērķi. Tā būtu izcila, neparasta dizaina viesnīca, kura piesaista cilvēku uzmanību ar to, ka tāda vispār pastāv. Grūti, jā, bet ne neiespējami.